„Latvijas valdības apsolījumu vēstules starptautiskajiem aizdevējiem ir Latvijas valsts nākotnes apķīlāšana,” pauž Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle.

“Jau 2008.gada nogalē, saskaņojot kopējo aizdevuma summu Latvijai, I.Godmaņa valdība deva vairākus nepārdomātus solījumus aizdevējiem. Savukārt V.Dombrovska valdība, saņemot atsevišķu aizdevumu daļu, nav kautrējusies būtiski kāpināt cenu, ko valsts maksās par kredītu saņemšanu, un I.Godmaņa pieļauto jau vairākkārt „pārsolījusi”.

Ekonomikas ministrija šodien, 5.janvārī, iepazīstinot valdību ar makroekonomisko situāciju valstī 2009.gada 3.ceturksnī, uzsvēra, ka pozitīvas attīstības tendences jau vērojamas vairākās tautsaimniecības nozarēs un ekonomisko aktivitāšu samazinājums Latvijā vairs nav tik straujš, kāds tas bija vērojams 2009.gada sākumā.

Globalizācijas apstākļos visgrūtāk par savu pastāvēšanu nākas cīnīties tieši mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), kuri veicina saimnieciskās dzīves uzplaukumu valstī. Salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem MMVU savā komercdarbībā nākas pārvarēt lielākus birokrātiskus šķēršļus. Tādēļ laiks, līdzekļi un darbs, ko MMVU jāpatērē, izpildot likuma un administratīvo lēmumu prasības, proporcionāli iznāk daudz lielāks nekā lielajiem uzņēmumiem.

Kā rāda parādu atgūšanas uzņēmuma Lindorff veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti, atbildot uz jautājumu, kas šogad būtu viņu Ziemassvētku brīnums, lielākā daļa (23%) respondentu norādījuši, ka tā būtu Latvijas ekonomikas augšupeja.

Pasākumi, kas veikti, reaģējot uz krīzi, un ES finansiālais atbalsts palīdzējuši stāties pretim nelabvēlīgajām sekām, kas saistītas ar darba tirgu sarukumu 2009. gadā – tā teikts šodien publicētajā Komisijas ziņojumā. Taču, lai veiksmīgi izkļūtu no krīzes, šiem pasākumiem jāsaskan ar ilgtermiņa nodarbinātības reformām. Padomes 2010. gada marta sanāksmē nodarbinātības un sociālo lietu ministri apspriedīs vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu.

Par to, ka nabadzība viņu valstī ir izplatīta problēma, ir pārliecināti 73% Eiropas iedzīvotāju, savukārt 89 % iedzīvotāju vēlas, lai valdība veiktu steidzamus pasākumus un šo problēmu novērstu. Tādi ir galvenie konstatējumi jaunajā Eurobarometer apsekojumā par attieksmi pret nabadzību un sociālo atstumtību, kuru šodien publicējusi Eiropas Komisija. Apsekojums publicēts pirms Eiropas gada cīņai pret nabadzību (2010.) sākuma.

Dialogs ar banku par kredītu restrukturizāciju var būt rezultatīvs tikai tad, ja klients jau laicīgi vēršas pie bankas un atklāti pārrunā savas problēmas, ļaujot piemeklēt abpusēji piemērotāko risinājumu. Tā norāda Latvijas Komercbanku asociācijas Hipotekārās kreditēšanas komitejas vadītājs Dzintars Kalniņš.

„Latvijas ekonomika būtu jābalsta uz pakalpojumiem, nevis ražošanu. Tomēr tas, kas šobrīd tiek darīts ar inteliģentajām nozarēm (ārstiem, slimnīcām, profesoriem un zinātniekiem) ir noziegums pret Latvijas valsti,” Ventspilī notikušajā EK pārstāvniecības Latvijā organizētajā diskusijā „Latvijas izdzīvošanas iespējas?” sacīja ekonomiste Raita Karnīte.

Apmeklējot Latgales reģiona slimnīcas, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pauda uzskatu, ka vairākos gadījumos finansējuma samazinājumi slimnīcām ir neadekvāti lieli.

Krievijas ekonomikai draud strupceļš, ja ar steigu netiks īstenotas strukturālas reformas, atzinis prezidents Dmitrijs Medvedevs. “Krievijai ir vajadzīga virzība uz priekšu, bet pagaidām tādas virzības nav. Mīdāmies uz vietas, un to skaidri nodemonstrējusi krīze,” sacīja prezidents.