Ekonomiskās krīzes smagi skartā Austrumeiropa izrādījusies izturīgāka un dzīvotspējīgāka, nekā varēja likties recesijas laikā, raksta biznesa laikraksts “The Financial Times”. Kaut arī pirms 18 mēnešiem situācija lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas izskatījās drūma, reģions izvairījies no maksātnespējas, kā arī krīze nav izvērtusies plašākā mērogā.

«Nordea» bankas vecākais ekonomists Andris Strazds prognozē, ka rudenī sociālā spriedze sabiedrībā sasniegs savu kulmināciju un ir gaidāmi neapmierināto iedzīvotāju masu protesti.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) publicējis darba ziņojumu par ekonomiskās krīzes dziļuma cēloņiem Austrumeiropā. Tajā minēts, ka pie ekonomiskās krīzes Latvijā ir vainojama Latvijas Banka.

Lielākā daļa mājsaimniecību atzīst, ka ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies un iedzīvotāji īstenojuši dažādus taupības pasākumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Nule publiskots pētījumu centra SKDS pētījums „DnB NORD Latvijas barometrs”, kura laikā šā gada aprīlī pēc nejaušās izlases metodes visā Latvijā tika aptaujāti vairāk nekā tūkstoš iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis pētījums notiek jau 25 mēnešus, ar nemainīgiem jautājumiem noskaidrojot iedzīvotāju attieksmi un viedokļus par dažādiem sociāliem, ekonomiskiem, kā arī valsts tālākās attīstības aspektiem.

„Latvijas valdības apsolījumu vēstules starptautiskajiem aizdevējiem ir Latvijas valsts nākotnes apķīlāšana,” pauž Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle.

“Jau 2008.gada nogalē, saskaņojot kopējo aizdevuma summu Latvijai, I.Godmaņa valdība deva vairākus nepārdomātus solījumus aizdevējiem. Savukārt V.Dombrovska valdība, saņemot atsevišķu aizdevumu daļu, nav kautrējusies būtiski kāpināt cenu, ko valsts maksās par kredītu saņemšanu, un I.Godmaņa pieļauto jau vairākkārt „pārsolījusi”.

Ekonomikas ministrija šodien, 5.janvārī, iepazīstinot valdību ar makroekonomisko situāciju valstī 2009.gada 3.ceturksnī, uzsvēra, ka pozitīvas attīstības tendences jau vērojamas vairākās tautsaimniecības nozarēs un ekonomisko aktivitāšu samazinājums Latvijā vairs nav tik straujš, kāds tas bija vērojams 2009.gada sākumā.

Globalizācijas apstākļos visgrūtāk par savu pastāvēšanu nākas cīnīties tieši mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), kuri veicina saimnieciskās dzīves uzplaukumu valstī. Salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem MMVU savā komercdarbībā nākas pārvarēt lielākus birokrātiskus šķēršļus. Tādēļ laiks, līdzekļi un darbs, ko MMVU jāpatērē, izpildot likuma un administratīvo lēmumu prasības, proporcionāli iznāk daudz lielāks nekā lielajiem uzņēmumiem.

Kā rāda parādu atgūšanas uzņēmuma Lindorff veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti, atbildot uz jautājumu, kas šogad būtu viņu Ziemassvētku brīnums, lielākā daļa (23%) respondentu norādījuši, ka tā būtu Latvijas ekonomikas augšupeja.

Pasākumi, kas veikti, reaģējot uz krīzi, un ES finansiālais atbalsts palīdzējuši stāties pretim nelabvēlīgajām sekām, kas saistītas ar darba tirgu sarukumu 2009. gadā – tā teikts šodien publicētajā Komisijas ziņojumā. Taču, lai veiksmīgi izkļūtu no krīzes, šiem pasākumiem jāsaskan ar ilgtermiņa nodarbinātības reformām. Padomes 2010. gada marta sanāksmē nodarbinātības un sociālo lietu ministri apspriedīs vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu.