Par to, ka nabadzība viņu valstī ir izplatīta problēma, ir pārliecināti 73% Eiropas iedzīvotāju, savukārt 89 % iedzīvotāju vēlas, lai valdība veiktu steidzamus pasākumus un šo problēmu novērstu. Tādi ir galvenie konstatējumi jaunajā Eurobarometer apsekojumā par attieksmi pret nabadzību un sociālo atstumtību, kuru šodien publicējusi Eiropas Komisija. Apsekojums publicēts pirms Eiropas gada cīņai pret nabadzību (2010.) sākuma.

Dialogs ar banku par kredītu restrukturizāciju var būt rezultatīvs tikai tad, ja klients jau laicīgi vēršas pie bankas un atklāti pārrunā savas problēmas, ļaujot piemeklēt abpusēji piemērotāko risinājumu. Tā norāda Latvijas Komercbanku asociācijas Hipotekārās kreditēšanas komitejas vadītājs Dzintars Kalniņš.

„Latvijas ekonomika būtu jābalsta uz pakalpojumiem, nevis ražošanu. Tomēr tas, kas šobrīd tiek darīts ar inteliģentajām nozarēm (ārstiem, slimnīcām, profesoriem un zinātniekiem) ir noziegums pret Latvijas valsti,” Ventspilī notikušajā EK pārstāvniecības Latvijā organizētajā diskusijā „Latvijas izdzīvošanas iespējas?” sacīja ekonomiste Raita Karnīte.

Apmeklējot Latgales reģiona slimnīcas, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pauda uzskatu, ka vairākos gadījumos finansējuma samazinājumi slimnīcām ir neadekvāti lieli.

Krievijas ekonomikai draud strupceļš, ja ar steigu netiks īstenotas strukturālas reformas, atzinis prezidents Dmitrijs Medvedevs. “Krievijai ir vajadzīga virzība uz priekšu, bet pagaidām tādas virzības nav. Mīdāmies uz vietas, un to skaidri nodemonstrējusi krīze,” sacīja prezidents.

Pasaules valstu valdību agresīvie tēriņi finanšu sistēmas atbalstīšanai palīdzējuši pasaulei izvairīties no otras Lielās depresijas, taču līdz pilnīgai ekonomikas atlabšanai jāgaida vēl vismaz divi gadi. Šādu viedokli paudis Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman).

Eiroparlamenta deputāts, ekspremjers Ivars GODMANIS (LPP/LC) intervijā Viktoram Avotiņam raksturo ekonomikas un Parex bankas pārņemšanas situāciju.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī apsolījis pamest “Lielā divdesmitnieka” valstu samitu, ja tikšanās laikā netiks panākti nekādi konkrēti rezultāti un lēmumi par globālās finanšu krīzes pārvarēšanu, ziņo „Le Figaro”.

Norvēģija piedāvājusi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) kredītu 30 miljardu Norvēģijas kronu (4,6 miljardu ASV dolāru) apmērā, lai papildinātu fonda finanšu resursus krīzes apstākļos. Oslo gatavība palīdzēt fondam pausta Norvēģijas finanšu ministres Kristinas Halvorsenas vēstulē SVF izpildirektoram Dominikam Strosam – Kānam.