Jau iepriekš gan darbaspēka apsekojuma, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecināja, ka 2013.gads darba tirgū sākās ar spēcīgu kāpumu, bet gada 2.pusē situācija mainījās. Dati, kas iegūti no uzņēmumu apsekojumiem savukārt vēstīja, ka 3.ceturksnī aizņemto darbavietu skaits vēl auga strauji, taču šodien publicētās ziņas par 4.ceturksni jau vairāk apstiprina citu datu avotu vēstīto.
Tajā pat laikā nav pamata teikt, ka situācija būtu slikta, joprojām ir runa par pieaugumu, tikai lēnāku. Gada griezumā aizņemto darbavietu skaits 4.ceturksnī auga par 1.9%, kas ir lēnākais temps kopš 2010.gada beigām, starplaikā pieauguma temps svārstījās starp 3% un 5%, 3.ceturksnī tas vēl bija 3.2%. Pateicoties tam kopš 2009.gada beigām skaits ir pieaudzis par 94 tūkstošiem. Tas gan joprojām par 169 tūkstošiem atpaliek no 2007.gada beigu līmeņa.
Salīdzinājumā ar 3.ceturksni aizņemto darbavietu skaits samazinājās par 1.6%. Tā ir sezonāli normāla parādība, bet iepriekšējos divos gados tā nebija tik strauja, par 0.3% un 0.4%.
Pērnā gada vidējais aizņemto darbavietu skaits bija par 3.1% lielāks nekā 2012.gadā. Pirmajā brīdī šķiet pārsteidzoši, ka nodarbināto skaits pieaudzis lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, jo tajā tam «saskaņā ar loģiku» būtu jāsamazinās, apdzīvotības un dzīvesveida izmaiņas to it kā apliecina. Taču uzņēmumu apsekojuma datiem darbavietu skaits šajā nozarē kopš 2005.gada bijis pārsteidzoši stabils, tātad samazinās lauksaimniecība kā dzīvesveids, ne kā bizness. Šajā nozarē strādājošo skaits pērn pieaudzis par 2.9%, tikai nedaudz atpaliekot no vidējā tempa.
Nedaudz lēnāk auga aizņemto darba vietu skaits apstrādes rūpniecībā, par 2.4%. Šis gada vidējais skaitlis ietver krasi atšķirīgu sniegumu dažādos ceturkšņos. Gads sākās ar 4.2% kāpumu, bet 4.ceturksnī jau bija -0.1%. Lielākā daļa apakšnozaru ir plusos visu gadu, bet rūpniecības kopējo rādītāju ļoti izteikti velk uz leju metālu ražošana, kurā strādājošo skaits gada nogalē samazinājies gandrīz par 2/3. Nedaudz pārsteidzoši, ka pērn saruka strādājošo skaits pārtikas pārstrādē, par spīti nozares labajām sekmēm. Acīmredzot tiek likts uzsvars uz ražošanas mērogu un efektivitāti. Lielākajā daļā apstrādes rūpniecības apakšnozaru ir plusi, tai skaitā ļoti svarīgajā kokapstrādē (+2.0%), tāpat metālapstrādes (nejaukt ar metālu ražošanu) un mašīnbūves nozarēs, kur situācija vēl labāka, tur pieaugums ir starp 4.3% un 9.3%.
Pagājušais gads bija salīdzinoši veiksmīgs finanšu pakalpojumiem kā nozarei, jo īpaši uz iepriekšējo četru gadu fona, tajā pievienotā vērtība beidzot sasniedza ekonomikas vidējo pieauguma tempu. Taču nodarbināto skaits nozarē sarucis par 2.0%, tehnoloģiju dēļ naudai kļūstot arvien virtuālākai.
Lielākajā daļā pakalpojumu nozaru pagājušais gads no nodarbinātības viedokļa bija ļoti labs.
Ļoti strauji, par 8.9% auga nodarbinātība celtniecībā, vēl vairāk nekā nozares izlaide. Pērn ļoti neliels bija pieaugums transporta nozares IKP datos (par 1.3%), bet nodarbinātība auga par 3.6%, kas varētu būt skaidrojams ar autotransporta īpatsvara pieaugumu uz dzelzceļa rēķina. Atbilstoši ļoti sekmīgajai nozares attīstībai, ievērojami palielinājās strādājošo skaits arī izmitināšanas un ēdināšanas sektoros (par 4.7%).
Jau daudzkārt esmu uzsvēris «intelektuālo pakalpojumu» – IT, biznesa pakalpojumi straujo attīstību pērn. Attiecīgi informācijas un sakaru pakalpojumos nodarbinātība pērn auga par 4.3%, par spīti tam, ka tehnoloģiskais progress par 5.3% mazināja strādājošo skaitu sakaru pakalpojumos, toties programmēšanā nodarbinātība par 8.2% lielāka. Visumā labi apmaksātajā un šobrīd eksportā arvien nozīmīgākajā profesionālo, zinātnisko un pakalpojumu nozarē aizņemto darbavietu skaita pieaugums pērn bijis 7%.
Vismaz šodienas dati neapstiprina ekonomikas izaugsmes izteiktu atkarību no nekustamā īpašuma pakalpojumiem, kur pērn aizņemto darbavietu par 1.6% vairāk. Valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī obligātajā sociālajā apdrošināšanā nodarbinātība atkal plusos (2.0% pieaugums), bet tās īpatsvars turpina sarukt. Atbilstoši demogrāfiskās situācijas izmaiņām turpina sarukt arī izglītības nozīme darba tirgū (0.4% pieaugums). Pērn straujāk augošā nozare bija māksla, izklaide un atpūta, kas it kā galvenokārt saistīts ar azartspēļu devumu, bet vismaz darbavietu skaita ziņā tās deva mazāk nekā puse no nozares vidējā darbavietu skaita kāpuma par 2.4 tūkstošiem.
Domājams, ka 2014.gadā Krievijas rubļa vērtības krituma un starptautiskās politiskās spriedzes ietekmē aizņemto darbavietu skaits augs lēnāk nekā 2013.gadā. No precīzu prognožu izteikšanas vēl vismaz dažas nedēļas būtu jāatsakās, ir visnotaļ iespējams, ka 2014.gads Latvijas ekonomikai kopumā atkal būs ļoti sekmīgs, taču nenoteiktība pagaidām ir ļoti liela.
Pēteris Strautiņš, ekonomists
