Rimšēvics: Cenas pieaugs citu iemeslu, nevis eiro ieviešanas dēļ

Rimšēvics: Cenas pieaugs citu iemeslu, nevis eiro ieviešanas dēļ

Pēc eiro ieviešanas nākamā gada 1.janvārī, cenas noapaļošanas rezultātā,
iespējams, nedaudz pieaugs, taču nākotnē inflācijas pieaugums būs
saistīts nevis ar eiro ieviešanu, bet norisēm elektroenerģijas, naftas
produktu un siltumpiegādes tirgos.

To intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.

Rimšēvics pozitīvi vērtēja, ka cilvēki jau šobrīd rūpīgi vēro un vērtē to, kā notiek gatavošanās eiro ieviešanai. Rimšēvics atgādināja, ka tomēr pretēji daudzu paustajam, ka cenas jau šobrīd ir pieaugušas, cenu pieaugums inflācijas datos nav redzams.

Rimšēvics atzīmēja, ka jau iepriekš eiro ieviešanas kritiķi un nelabvēļi apgalvoja, ka zemā inflācija ir tikai fiktīvs vingrinājums, kā rezultātā tika sasniegti Māstrihtas kritēriji, lai Latvija tiktu uzaicināta eirozonā, un pēc tam jūnijā, jūlijā un augustā cenas celsies – tomēr nekas tāds nav noticis.

Rimšēvics uzsvēra, ka nākotnē inflācijas pieaugums būs saistīts nevis ar eiro ieviešanu, bet tikai saistībā ar norisēm elektroenerģijas, naftas produktu un siltumpiegādes tirgos, jo šogad, pateicoties tam, ka daudzi no lēmumiem netika pieņemti un tika atlikti, inflācija bijusi zemāka.

Rimšēvics uzsvēra, ka svarīgi būtu, lai iedzīvotāji «nemestu visu vienā kastē» un šķirotu – kur cenas ceļas eiro dēļ, bet kur – citu iemeslu dēļ.

Rimšēvics sacīja, ka  mudinās administratīvi regulējamo cenu noteicējus – ja iespējams, nākotnes lēmumu pieņemšanu atlikt no 1.janvāra uz 1.februāri vai vēl vēlāk, lai cenu celšana nenotiktu laikā, kad notiek eiro ieviešana.

Rimšēvics norādīja, ka ir saprotama cilvēku skepse pret eiro ieviešanu, jo nevar no cilvēku atmiņas izdzēst daudzās neskaitāmās naudas reformas, kas notika padomju laikā, kad cilvēki naudas mainīšanas rezultātā zaudēja savus naudas iekrājumus.

Rimšēvics uzsvēra, ka eiro ieviešana nav naudas reforma, bet gan vienas valūtas apmaiņa pret otru, turklāt pēc visiem labi zināma valūtas kursa, un nevienu pārsteigumi nesagaida. Otrkārt, eiroskepsi vairojušas arī eirozonas nedienas.

«Viņi, nezina, viņi nekad tur [eirozonā] nav bijuši, kā būs – vai būs jāmaksā par Grieķijas parādiem vai nē, un neviens viņiem līdz galam to arī nav izstāstījis. Mēs nevaram aizsniegt visus Latvija iedzīvotājus vienā raidījumā vai vienā avīžu rakstā. Skaidrošanas darbi ir jāturpina,» sacīja Rimšēvics, atgādinot ka Igaunijā pēc eiro ieviešanas eirooptimisms no 50% pieauga uz 70%.

Rimšēvics uzskata, ka cilvēkiem vajadzētu paļauties uz speciālistu teikto, ka šajā naudas maiņas reizē viņi neko nevar nokavēt, tā notiks mūžīgi.