Rīgā gatavību ir pauduši apmēram 40%, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē – apmēram trešdaļa no aptaujātiem uzņēmumiem.

Vajadzēs uz pusi vairāk

Igaunijas Tirgotāju asociācija un šīs kaimiņvalsts uzņēmumi neiesaka gatavošanos atstāt uz pēdējo brīdi, jo pretējā gadījumā uzņēmumi riskē ar nespēju pirmajās janvāra dienās apkalpot savus klientus. Nixor Estonia pārdošanas vadītājs Kristjans Plompū zināja stāstīt, ka Igaunijā šī iemesla dēļ daļa uzņēmumu nestrādāja vienu vai divas dienas, bet dažs pat mēnesi. Atsevišķiem uzņēmumiem pirmajās nedēļās pietrūcis skaidras naudas, ko izdot klientiem. «Mūsu ieteikums – ja jūs zināt, kāda summa būs nepieciešama, dubultojiet to!» vakar SEB bankas rīkotajā seminārā maziem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem sacīja K. Plompū. Taču iepriekš pateikt precīzi, cik naudas katram uzņēmumam vajadzēs, šobrīd ir sarežģīti, pat ņemot vērā Igaunijas pieredzi. Igaunijas Tirgotāju asociācijas vadītāja Marika Merilai skaidroja, ka daļa uzņēmumu, jo īpaši lielveikali, bija pasūtījuši par daudz skaidras naudas, savukārt mazajiem veikaliņiem skaidrās naudas rezerves izsīka jau pirmajās dienās.

Vairākas bankas Latvijā, tostarp arī SEB banka, aicina pakalpojumu sniedzējus jau laikus pieteikties eiro priekšpiegādei. Līdz šim to jau ir izdarījuši 150 uzņēmumi, kas, pēc SEB bankas speciālistu vērtējuma, nozīmē, ka pieteikšanās notiekot salīdzinoši raiti. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere minēja, ka optimāls variants varētu būt nodrošināties ar skaidru naudu septiņām dienām, taču katram uzņēmumam pašam šis jautājums ir rūpīgi jāapsver.

Kā salikt naudu?

Tirgotāji no Latvijas Igaunijas kolēģiem taujāja arī pēc praktiskiem padomiem, piemēram, kā kases aparāta atvilktnē, kur glabājas skaidrā nauda, nākamā gada pirmajās divās nedēļās ievietot abas valūtas – gan latus, kas būs jāpieņem kā maksāšanas līdzeklis, gan arī eiro? Turklāt daļa raizējās, vai esošo kases aparātu atvilktņu nodalījumos varēs ievietot eiro banknotes, jo tās pēc izmēra ir lielākas nekā latu banknotes. M. Merilai sacīja, ka viņa ļoti labi saprot Latvijas kolēģu bažas. «Pirms trim gadiem Igaunija bija tādā pašā situācijā kā šobrīd Latvija. Toreiz mēs raizējāmies, kā īsti notiks pāreja, vai neradīsies kādas iepriekš neapjaustas problēmas, tāpēc konsultējāmies ar Somiju un Slovākiju. Un tiešām, viena no sarežģītākajām situācijām Igaunijas tirgotājiem bija dubultā valūtas apgrozība, kas ilga divas nedēļas. Mans personiskais viedoklis ir, ka būtu pieticis ar vienu nedēļu, jo jau pirmās nedēļas beigās 54% no pircējiem, kuri maksāja skaidrā naudā, to darīja jau ar eiro banknotēm un monētām,» atcerējās M. Merilai.

Valūtas maiņa

Bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji uz veikalu nākuši kā uz maiņas punktu, piemēram, par maizes kukulīti norēķinājušies ar lielu naudas zīmi. Turklāt, tā kā Igaunijā iepriekš norēķinos monētas tika izmantotas maz, eirocentu skaitīšana prasījusi ilgāku laiku kasierim, tāpēc pircējiem nereti rindā bijis jāstāv nedaudz ilgāk kā parasti. Tomēr jau pirmajā mēnesī pēc eiro ieviešanas tirdzniecības apgrozījums Igaunijā bija 99,8% no iepriekšējā gada janvāra apgrozījuma, tas nozīmē, ka būtiskas izmaiņas eiro ieviešanas dēļ nebija. «Īstenībā bijām gaidījuši, ka tirdzniecības apgrozījums varētu samazināties, taču tas nenotika. Pēc tam katrā nākamajā mēnesī pārdošanas apjomi palielinājās,» sacīja M. Merilai.eiroMarika MerilaiSEB