Reirs VID ģenerāldirektorei Jaunzemei izteicis rājienu

Pagājušajā nedēļā korupcijas apkarotāji kukuļņemšanā pieķēra augsta ranga Nodokļu un muitas policijas amatpersonu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme publiski nosodīja aizturēto darbinieku, un nu viņš ir atlaists. Aizturētais ir Muitas lietu izmeklēšanas daļas priekšnieks. Gada sākumā pret šo pašu amatpersonu uzsākt disciplinārlietu aicināja iestādes dienesta izmeklēšanas komisija. Toreiz Jaunzeme atteicās vērtēt viņa rīcību. Šis un vēl vairāki atteikumi uzsākt disciplinārlietas pret augstām VID amatpersonām ir cēlonis tam, ka nu Jaunzemei pašai ir izteikts rājiens.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka VID Iekšējās drošības pārvalde par kukuļošanu aizturējusi Nodokļu un muitas policijas Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītāju Andri Ābolu. Vēl pavasarī VID vadītāja Ieva Jaunzeme Ābolu paglāba no disciplinārlietas.

Andris Ābols karjeru VID sāka 2000.gadā kā muitas uzraugs Zemgales reģionālajā iestādē, bet pēdējos gadus strādāja Nodokļu un muitas policijā. Ābols bija specializējies arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos. Pārstāvēja iestādi darba grupās un semināros.

13.novembrī Ābolu aizturēja aizdomās par 35 000 eiro kukuļņemšanu. Tik liela ir viņa gada alga.

VID Iekšējās drošības pārvaldes priekšnieks Aigars Prusaks norāda: “Konkrētā kriminālprocesa ietvaros, novēršot koruptīvas darbības Valsts ieņēmumu dienestā, ir bijušas aizturētas un tiek vērtētas vairāk kā vienas personas darbības. Kukuļa apmērs ir bijis vairāki desmiti tūkstoši eiro, līdz ar to šeit ir runa par sarežģītu noziedzīgu shēmu.”

Noziegums atklāts Iekšējās drošības pārvaldei sadarbojoties ar Nodokļu un muitas policijas vadību un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). “Nekā personīga” zināms, ka kukulis prasīts par aizturētas cigarešu kravas atbrīvošanu.

“Mēs negribētu šobrīd sniegt plašāku informāciju, jo mēs esam tikai pašos darba pirmsākumos. Ir nepieciešams ieguldīt lielus resursus, lai mēs būtu pilnīgi pārliecināti, ka Valsts ieņēmumu dienestā nav vēl kāda amatpersona, kas ir iesaistīta konkrētajā noziedzīgajā shēmā,” saka Prusaks.

Ābols līdz šim neesot bijis Iekšējās drošības pārvaldes redzeslokā. Taču viņa rīcību divkārt ir mēģinājušas izmeklēt dienesta izmeklēšanas komisijas. Abas reizes par nereaģēšanu uz padoto muitas policistu pārkāpumiem.

Atbilstoši kriminālprocesa likumam, lēmumus procesos var pieņemt tikai izmeklētājs vai tā tiešais priekšnieks. Muitas lietu izmeklēšanas daļas priekšnieka amats ir augstāks. Lai šāda līmeņa priekšnieks varētu iejaukties izmeklēšanā, ir nepieciešami uzticami zemākā ranga izmeklētāji.

Gada sākumā VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei disciplinārlietu pret Ābolu lūdza ierosināt ierēdņa Māra Knoka vadītā dienesta izmeklēšanas komisija.

Dienesta pārbaudes veicēji bija konstatējuši, ka Ābols nav izvērtējis savu padoto atbildību, kad viņu vainas dēļ krimināllietā par cigarešu kontrabandu bija zuduši lietiskie pierādījumi – pārkāpējiem bija atdots transports, kurā slēptas cigaretes.

Neilgi pēc šī gadījuma Jaunzeme Māri Knoku, kas divdesmit gadus ir specializējies ierēdņu pārkāpumu izmeklēšanā, pārcēla darbā uz Nodokļu un muitas policiju krimināllietu izmeklētāju. Tur Ābols bija Knoka priekšnieks.

Bijušais VID Personāla pārvaldes juridiskās nodaļas vecākais jurists Māris Knoks šā gaida maijā norādīja: “Manā skatījumā esmu izvēlēts kā paraugs, lai visiem pārējiem kolēģiem parādītu, kas notiek ar tādiem izmeklētājiem, kas principiāli korekti izmeklē disciplinārlietas un nepakļaujas kaut kādiem, nu, mutvārdu neskaidriem norādījumiem no vadības puses par nepieciešamību mainīt kaut kādus izmeklēšanas atzinumus.”

Gada sākumā Jaunzeme atteica izvērtēt četru priekšnieku atbildību, pret kuriem sākt lietas rosināja Knoks. Tās bija augstas amatpersonas muitā, Juridiskajā pārvaldē un Nodokļu pārvaldē. Intervijā “Nekā personīga”, Jaunzeme izlikās, ka izdarījusi labu darbu, pārceļot Knoku uz nodaļu, kuras pārkāpumus viņš izmeklēja.

Jaunzeme maijā norādīja: “Es gribētu ļoti atzinīgi novērtēt, ka pirms pusotra gada viņš tika pārcelts uz personāla pārvaldi un tur viņš stiprināja šo disciplinārlietu izmeklēšanu, pa pusotru gadu tiešām šī funkcija ir uzlabojusies, augusi, tagad ir laiks stiprināt citas struktūras.”

Vasarā dienesta izmeklēšanu par VID ģenerāldirektores rīcību sāka Finanšu ministrija. Knoka pārcelšanā likuma pārkāpumus ministrija nesaskatīja. Taču izvērtējot iesniegumā uzskaitītos gadījumus, kad Jaunzeme atteikusies izmeklēt lietas pret augstām VID amatpersonām, vienā gadījumā pārkāpums atrasts un pret viņu uzsākta disciplinārlieta.

Finanšu ministrs (“Jaunā Vienotība”) Jānis Reirs norāda: “Šī disciplinārlieta ierosināta pēc bijušā VID darbinieka Knoka sūdzības. Tika izveidota komisija, kura izvērtēja šīs sūdzības pamatotību. Vienā no gadījumiem tika konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai bija jāierosina disciplinārlieta, bet viņa to neizdarīja. Tas pēc komisijas slēdziena ir pārkāpums, acīmredzams, tur nav bināras izvēles, bija jāierosina šī lieta. Un tas ir pārkāpums, par kuru komisija arī rosināja šādu disciplinārsodu.”

Ministrija neatklāj, kura VID amatpersona Jaunzemes labvēlības dēļ ir nepamatoti izsprukusi no atbildības. “Nekā personīga” zināms, ka tas nav bijis pagājušajā nedēļā aizturētais Ābols.

Jaunzemi Reirs sodījis ar rājienu. Lēmums par sodu pieņems mazāk nekā pirms mēneša un Jaunzemei vēl ir laiks to pārsūdzēt.

Ar sava preses pārstāvja starpniecību Jaunzeme informēja, ka sodu apstrīdēs tiesā. Plašāk notikušo amatpersona nekomentēšot, jo lietai esot ierobežotas pieejamības statuss. Nodokļu un muitas policijas Muitas lietu izmeklēšanas daļā Knoks nostrādāja apmēram mēnesi. Pēc tam viņu pārcēla uz Vides un reģionālās attīstības ministriju Pašvaldību departamenta direktora amatā.