Sākums » Aktuālā ziņa, Jaunumi, Makroekonomika

Raita Karnīte: jāatmet panika un jāsāk domāt par nākotni

īsā saite: http://shortly.lv/vpd9o
15 September 2009 Viens komentārs
„Latvijas ekonomika būtu jābalsta uz pakalpojumiem, nevis ražošanu. Tomēr tas, kas šobrīd tiek darīts ar inteliģentajām nozarēm (ārstiem, slimnīcām, profesoriem un zinātniekiem) ir noziegums pret Latvijas valsti,” Ventspilī notikušajā EK pārstāvniecības Latvijā organizētajā diskusijā „Latvijas izdzīvošanas iespējas?” sacīja ekonomiste Raita Karnīte. „Mēs esam maza valsts, varam ražot un ražot, bet tas, ko saražosim vienalga būs par maz. Negribam to atzīt, bet Latvijas ekonomikai ir jābūt pakalpojumos balstītai. Tomēr tas, ko šobrīd dara ar inteliģentajām nozarēm, ir noziegums pret valsti. Tas, ko dara ar ārstiem, slimnīcām, profesoriem un zinātniekiem ir mūsu vislielākā potenciāla iznīcināšana. Tās algas, ko šie cilvēki saņem, skatot pret viņu kvalitāti ir vienkārši klaja ņirgāšanās. Tieši šie pakalpojumi arī var būt mūsu visveiksmīgākā eksportprece, bet šobrīd tiek darīts viss, lai šo potenciālu iznīcinātu. Un tā ir lieta, par kuru mums visiem, skatoties nākotnē, jādomā jau šodien, lai atkal nenāktos izdarīt secinājumus tikai tad, kad ir par vēlu un viss ir iznīcināts,” klātesošajiem skaidroja Raita Karnīte. „Medijos bieži dzirdam politiķu runas par to, ka notiek cīņa par kaut ko vai vēl sliktāk – pret kaut ko. Pienācis laiks pārstāt cīnīties vienam ar otru. Karš sen ir beidzies. Katram vienkārši jādara savs darbs” diskusijas noslēgumā tās dalībniekus aicināja Arvīds Dravnieks. „Ir pienācis laiks paust ļoti lietišķu un sausu pieeju tam, kas notiek ar mums. Ja balstāmies emocijās, tad viss ir slikti. Ir jāsaprot, ka valsts nav tikai valdība, valsts ir visi cilvēki un kopā mēs veidojam šo valsti. Arī valsts ekonomika nav tikai valsts budžets, kurā šobrīd redzam šīs milzīgās problēmas. Jā, valdība un valsts budžets ir tās pozīcijas, kuras tiešām varam vērst uz labu, bet pārējais šobrīd notiekošais ir likumsakarība, pie kuras novedusi mūsu visu kopējā uzvedība gan no ekonomikas, gan politikas, gan pilsoniskās atbildības viedokļa,” uzskata Raita Karnīte. Arī Arvīds Dravnieks diskusijas dalībniekiem lika aizdomāties par mūsu visu kopējo atbildību: „Lielāko problēmu Latvijas valstij rada mūsu kūtrums. Tai skaitā mans un jūsu. Mēs negribam domāt par lietām, kas šobrīd nesāp un līdzīgi rīkojamies jebkurā situācijā, tostarp vēlēšanās. Mēs nobalsojam par tiem, kurus vairāk reklamē, taču reklāmas maksā milzu naudu. Arī mūsu ievēlētie politiķi ir pieraduši nedomāt, jo lēmumus pieņem citi. Šāda sistēma ir atradinājusi mūs no atbildības.” „Rīcība, kas nepieciešama šobrīd ir skats nākotnē. Nav jēgas kavēties pagātnē un šaustīt sevi vai lamāt citus, jo es uzskatu, ka nākotne ir mūsu pašu rokās. Ir jāatmet šī panika, jāsaņemas un jānostājas uz kājām, ir jābeidz gaidīt, kad beidzot dos, kad beidzot būs vai kad ar mani beigs tā rīkoties. Nebeigs! Kamēr atļausiet, nebeigs!” norāda ekonomiste. Sarunu vadīja filozofs prof. Igors Šuvajevs un tajā piedalījās ekonomiste Raita Karnīte un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, kā arī pašvaldības iestāžu pārstāvji un iedzīvotāji.

Viens komentārs »

  • Imants Vilks :

    Mums jāveido skatupunkta neatkarīgas izpratnes. (Point of view invariance) To vēl sauc par redukcijas principu. Vienosimies par pamatprincipiem, pamatlikumiem, kurus visi atzīst par pareiziem. Tikai pēc tam varēsim runāt par konkrētām problēmām. Filosofu valodā runājot, būs jāatzīst, ka mūsu dzīvē ir ne tikai viedokļi (kā Maija Kūle ‘Eirodzīvē’), bet arī – pamatpatiesības…
    Valsts vadības pamatā būs jāliek īstenībai tuvākas atziņas:
    1. Visā mūsu kultūrā būs jāatmet pirmatnējo cilšu ticējumi un pagājušo gadsimtu aizspriedumi.
    2. Mūsu dzīves virzošie spēki ir meklējami cilvēka dabā.
    3. Mūsu dzīves izpratnes pamatā būs jāliek evolūcijas teorijas atziņas par mūsu instinktiem, par to, kā darbojas mūsu smadzenes un kā mēs rīkojamies galvenokārt saskaņā ar limbiskajās smadzenēs ieveidotiem izjūtu, uztveres, izpratnes un rīcības šabloniem (emotional and behavioral templates).

    Ir labi konstatēt, ka vainīgs ir ‘masu kūtrums’, bet zinātnieka uzdevums ir pateikt, ko jādara dotajos apstākļos. Aicinājums ‘atmest paniku un sākt domāt par nākotni’ visupirms attiecas uz pašiem aicinātājiem: nepietiek ar to, ka nosauc lozungus, zinātniekiem ir jānoformulē:
    1. Valsts un sabiedrības problēmas globālā skatījumā (tādu ir ap 20).
    2. To risināšanas ceļi un to izpildes varbūtības (daudzas problēmas nav iespējams atrisināt tūlīt, bet tās jānosauc, lai sabiedrība varētu tās sākt apzināties.
    3. Valsts panīkšanas ceļi, kas mūs visus sagaida, ja nespēsim sākt risināt konkrētas problēmas: zinātnieku prognoze.
    Imants Vilks

Tavs viedoklis: