Koalīcijas pārstāvji ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski priekšgalā vakar slavēja satiksmes ministru Aivi Roni par atskaitīšanos, ko ministrija dara un darīs sakarā ar priekšlikumu izbūvēt Eiropas platuma (1435 milimetru) dzelzceļu no Polijas, kur šāda platuma ceļu jau lieto, līdz Igaunijas galvaspilsētai Tallinai. Dzelzceļš tādējādi šķērsotu Baltiju, kur izmanto no Padomju Savienības un agrāk Krievijas mantotos 1520 milimetru sliežu ceļus. Šāds projekts ir ieguvis apzīmējumu Rail Baltica jeb Baltijas dzelzceļš.
A. Ronis vakar pierādīja, ka labi izprot valdošo politiķu vajadzības. Sakot ar vienu vārdu, ko ministrija turpmāk darīs ar Rail Baltica projektu, šis vārds ir – neko. Runājot garāk un plašāk, ministrija nedarīs neko tādu, ko nebūtu darījusi kopš Rail Baltica idejas parādīšanās 1999. gadā un kam nav nekādu rezultātu līdz šai dienai. Rail Baltica projekts pa īstam ir interesējis tikai vienu no A. Roņa priekštečiem Aināru Šleseru un tikai uz brīdi. Kā zināms, A. Šlesers centās nesaistīties ar neko tādu, kur apgrozītos mazāk par 100 miljoniem latu. No šāda viedokļa viņu interesēja Rail Baltica kā iespēja padarboties ar miljardu latu, cik varētu izmaksāt 235 kilometri sliežu ceļa Latvijas teritorijā, bet pēc tam nāca ideja šo miljardu ierakt pārdesmit kilometros autoceļa Rīga–Sēnīte.
Pēdējos gados, kopš miljardu projekti Latvijā nav aktuāli, par Rail Baltica regulāri runā Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, t.i., runā grupējuma intelektuālais līderis Roberts Zīle. Vakardienas pārrunas un vienošanos koalīcijā ierosināja viņa kritika, ka citi valdošās koalīcijas pārstāvji speciāli vilcinot darbu pie Saeimas Tautsaimniecības komisijai nodotā Latvijas un Lietuvas dzelzceļa nolīguma projekta. Šis līgums esot svarīga Rail Baltica projekta sastāvdaļa. R. Zīle deva mājienu, ka līguma «pēkšņā» iestrēgšana Saeimā varētu būt saistīta ar Krievijas Dzelzceļa līniju meitasuzņēmuma nodibināšanu Latvijā, lai konkurētu ar Latvijas dzelzceļu kravu pārvadāšanā tradicionālajā austrumu–rietumu virzienā. Latvija nezin kāpēc pošas koncentrēt spēkus, lai paplašinātu dzelzceļa caurlaides spējas šajā virzienā, t.i., lai Krievijas uzņēmumam būtu plašāka vieta, kur darboties. Savus mājienus R. Zīle formulēja akurātā jautājumu, nevis apgalvojumu formā, kas bija jāsaprot kā aicinājums saskaņot Rail Baltica lietas esošās koalīcijas ietvaros. A. Ronis izskaidroja, ka saskaņojama ir tikai retorika. Visi koalīcijas partneri piekrita saukt Rail Baltica par «prioritāti», kas pilnībā apmierina Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. To pēc sanāksmes apliecināja apvienību pārstāvošais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
V. Dombrovskis izskaidroja, kāpēc «prioritātes» vārds nenozīmē Latvijas gatavību novirzīt Rail Baltica naudu, ko ES nākamajā plānošanas periodā piedāvās Latvijai no Kohēzijas fonda. Pamatojums tam cēls – Baltijas valstu vienotība, jo visu triju valstu premjeri ir kopīgi paziņojuši, ka strādās pie Rail Baltica projekta tikai tad, ja ES segs 80% projekta izmaksu ar naudu, kas neietilpst Kohēzijas fonda finansējumā.Aivis RonisdzelzsceļšGaidis BērziņšRail BalticaRoberts ZīleValdis Dombrovskis
