Eiropas Komisija atgādinājusi par ierosināto diskusiju pievienotās vērtības nodokļa sistēmas reformai. Tas ir kārtējais mēģinājums rast kompromisus, harmonizācijas iespējas Eiropas Savienībā un novērst ar šo nodokli izplatītās blēdības.

Apkopotā informācija par likmēm, ar kādām kārtējo krīzes gadu uzsākušas dalībvalstis, rāda – Latvijā šogad noteiktā standartlikme ir devītā augstākā dalībvalstīs. Taču šis patēriņa nodoklis pēdējos gados tiek paaugstināts daudzās valstīs, dažās tas ir nemainīgi augsts daudzus gadus, ir arī valstis, kuras PVN variē katru gadu. Pasaules Banka nodokļu politiku globālo pārmaiņu laikā dēvē par lielāko izaicinājumu valdībām, raksta LV.LV.

Eiropas Padome janvārī panāca politisku vienošanos projektam, lai pārstrādāta Regulu Nr. 1777/2005, precizējot un pilnveidojot atsevišķus nosacījumus PVN direktīvu īstenošanai, lai nodrošinātu labāku atbilstību ES iekšējā tirgus mērķiem. PVN jautājumus ir apspriedusi arī Nodokļu politikas grupa. Īpaši izveidotā Eurofisc tīkla grupā šonedēļ tikušies dalībvalstu eksperti nodokļu izkrāpšanas apkarošanas jomā.

Pagājušā gada 1. decembrī Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanos par to, kā nostiprināt un pilnveidot ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu. Nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta, aicinot veidot kopīgi turpmāko sistēmu, kas visiem būs izdevīgāka, uzsvēris: “Mums ir vajadzīga 21. gadsimta PVN sistēma – vienkārša, moderna un efektīva. PVN maksā iedzīvotāji, iekasē uzņēmumi, un tas ir liels ieņēmumu avots dalībvalstīs, tāpēc par šo nodokli interesējas visi.”

EK atsaucas uz pētījumiem, kas liecina: patēriņa nodokļi ir starp izaugsmei labvēlīgākajiem, un stabila PVN sistēma varētu palīdzēt Eiropas ekonomikai atkopties.

Minimālā standartlikme un plašs izvēles diapazons

PVN iekšzemes un ES noteikumu atšķirības rada problēmas vienotajā tirgū, jo apgrūtina uzņēmumus, kuri darbojas pāri robežām, kā arī pieļauj krāpšanos ar PVN, problēmu atzīst EK.

ES kopējie PVN ieņēmumi 2008. gadā bija aptuveni 862 miljardi eiro. PVN ieņēmumus veidoja 21,4% no valsts nodokļu ieņēmumiem ES dalībvalstīs, un tie ir galvenais ienākumu avots daudzu valstu budžetos. Nelielu daļu PVN dalībvalstis ieskaita ES budžetā. Pašlaik dalībvalstu ieguldījuma pamatlikme 0,3 procenti. Mazāk jāmaksā (uz laiku no 2007. līdz 2013. gadam) Austrijai – 0,225%, Vācijai – 0,15%, Nīderlandei un Zviedrijai – 0,1%.

Pagaidu sistēma

Eiropas Komisija pašreizējo PVN maksāšanas un iekasēšanas kārtību dēvē par pagaidu sistēmu, kas ar laiku pielāgojama vienotā tirgus vajadzībām un visās valstīs darbotos vienādi. Līdz vienprātībai arvien ir tālu. Tagad ir pēdējais laiks, lai risinātu neskaidrību par nākotni, pašreizējo, tā saukto pārejas, PVN sistēmu un izvēlētos stabilu un galīgu sistēmu, ņemot vērā visu ieinteresēto pušu viedokļus.

Eiropas Savienībā pastāv minimālā standarta PVN likme 15%, virs kuras dalībvalstis var brīvi noteikt un pārskatīt savas valsts likmes. Minimālā 15% likme noteikta 1992. gadā. ES noteikumi ļauj dalībvalstīm iespēju piemērot vienu vai divas samazinātas likmes ierobežotam preču sarakstam un pakalpojumiem, kas noteikti PVN direktīvas 3. pielikumā. Samazinātā likme nevar būt zemāka par 5 procentiem.

ES atļauj zemāku likmi piemērot pārtikas produktiem, medikamentiem, medicīnas iekārtām invalīdiem, periodiskiem izdevumiem, teātru, muzeju biļetēm un vēl virknei preču un pakalpojumu (piemēram, pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem). Vēl ir arī iespēja piemērot īpaši pazeminātas likmes (zem 5%). Tas visu sistēmu sarežģī un ļauj vaļu likuma normu nepareizai interpretācijai, norāda nodokļu eksperti. PVN reformatoru mērķis ir pārskatīt spēkā esošo režīmu, lai samazinātu nodokļa iekasēšanas un atbilstības ievērošanas izmaksas, aizsargātos pret krāpšanu.

PVN sabiedriskajai apspriešanai piedāvātā informācija – Zaļā grāmata, kā arī tās pielikumi atrodami vietnē: http://ec.europa.eu/taxation_customs/index_en.htm Apspriešana notiks līdz 2011. gada 31. maijam. Pamatojoties uz saņemtajiem viedokļiem, EK 2011. gada beigās publicēs paziņojumu, kurā tiks izklāstītas prioritātes PVN sistēmas turpmākajai attīstībai.

Nebeidzamais stāsts par krāpšanu

Jebkurā nodokļu politikas analīzē PVN izkrāpšana tiek pieminēta kā neizbēgama sērga. Tās zelšanu veicinājusi arī demokrātija – brīva preču aprite ES un administratīvā sloga mazināšana uzņēmumiem pārrobežu darbībā. Precīzi izkrāptā PVN summa ir grūti aprēķināma, atzīst EK, tā gan ir miljardiem eiro apmērā, ES vidēji 12 procenti, atsevišķās dalībvalstīs virs 20 procentiem. Krāpšana PVN jomā attiecas ne tikai uz finanšu intereses dalībvalstīm un ES, tā ietekmē godīgus uzņēmumus, kas nespēj līdzvērtīgi konkurēt nozarēs, kurās PVN blēdības ir īpaši izplatītas. Krāpšanas apkarotāji iecerējuši beidzot izveidot sistēmu, lai novērstu visizplatītākās shēmas – PVN “karuseļus”, vienlaikus nodrošinot lielāku tiesisko noteiktību uzņēmumiem. Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā noteica izveidot Eurofisc tīklu, lai veicinātu un atvieglotu daudzpusēju sadarbību PVN krāpšanas apkarošanā, izveidojot tīklu ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm. Regulā paredzētie koordinācijas ierēdņi no dalībvalstīm piedalās kādā pašu izraudzītā Eurofisc darbības jomā. Eurofisc tīkla uzdevumos ir arī saskaņot datu apmaiņu un izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai atklātu un novērstu krāpšanu.

Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts LV.LV informēja, ka šonedēļ Eurofisc ietvaros sasaukta pirmā krāpšanas apkarošanas ekspertu operatīvā sanāksme.

Pasaulē vienkāršo nodokļu maksāšanu

Pasaules Bankas analītiskajā pētījumā par nodokļiem 2011. gadā nodokļu politika kvalificēta kā lielākais izaicinājums pēckrīzes laikā, kad valdības izšķiras par iespējami labāko scenāriju. Pētījumā aptvertas 183 valstis sešu gadu ilgā periodā.

Darba autori norāda, ka vadībām ir liela interese par pētījuma rezultātiem, jo tie ļauj izdarīt secinājumus, piemēram, ir noderīgs salīdzinājums ar saviem ģeogrāfiskajiem kaimiņiem. Nodokļi ir būtiski ne tikai ekonomikas, bet arī sociālās sfēras attīstībai, norāda starptautiskie analītiķi.

Pētījuma komentāros par tendencēm pasaulē secināts, ka nodokļu maksāšana kļūst vienkāršāka visā pasaulē. Piecos gados vidējā kopējā nodokļu likme pasaulē samazinājusies par 5,9 procentiem, vairāk nekā par vienu procentu ik gadu. Vislielākās pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši nodokļi Centrālāzijā un Rietumeiropā, kur nodokļi vidēji samazinājušies par 3,1 procentu, prasību izpildei patērētais laiks – par 16 stundām un maksājumu skaits – par pieciem.

Taču zems kopējais nodokļu slogs ne vienmēr ir labākais modelis, norāda analītiķi. Jo ir svarīgi, ka nodokļi ir labi administrējami, lai nodrošinātu stabilu uzņēmējdarbības vidi, labu infrastruktūru un dzīves kvalitāti iedzīvotājiem.

Salīdzinot ar pasauli, darbaspēka nodokļi kopējā nodokļu slogā visaugstākie ir Eiropas Savienībā. Patēriņa nodokļiem (galvenokārt PVN) jāpatērē visvairāk laika, un tos nodokļu administrācija var ietekmēt visvairāk. Ik gadu uzņēmumiem nodokļu maksājumi vidēji jāveic 29 reizes. Šis apgrūtinājums ir ievērojami mazāks OECD valstīs (13,2 reizes), bet visaugstākais Eiropā (45,3 reizes), saskaitīts pasaules nodokļu pētnieku apkopotajā informācijā.

Eiropas Savienībā no 2000. līdz 2010. gadam nodokļu slogs pieaudzis vidēji par 3,13 procentiem no iekšzemes kopprodukta, rāda PriceWaterhouseCoopers 2010. gada pētījums. Vislielākais pieaugums bijis Rumānijā (13,49%), Slovākijā (13,07%), Lietuvā (10,22%), Latvijā (10,05%) un Igaunijā (9,25%). Tātad zemēs, kur nodokļu slogs knapi pārsniedz 30% no IKP. Taču par 2-3 procentiem tas pieaudzis arī Skandināvijas zemēs, kur nodokļu slogs ap 50 procentiem no IKP nodrošina visu gribētu labklājību.

PVN politika – nemitīgi mainīga

PVN maksājumos katrā ES valstī ir neskaitāmas variācijas zemo likmju piemērošanā. Laika gaitā mainās gan šīs likmes, gan obligātā standartlikme. Kā liecina EK apkopotie dati, Beļģijā pagājušā gadsimta 70. gados, kad vēl noteica arī paaugstināto likmi, tā bija 25% plus 8 procenti. Kopš 1992. gada standartlikme šajā valstī palielināta no 19,5% līdz 21 procentam. Vācija, vairākus gadus turējusies pie 15-16% PVN, 2007. gadā to paaugstināja līdz 19 procentiem. Zemā PVN valsts Kipra, kas savulaik noteica 5% likmi, bija spiesta pieņemt ES nosacījumus, taču noteica tikai obligāto minimumu – 15 procentus. Pakāpeniski vai arī tikai sākoties krīzei PVN ir paaugstinājusi Bulgārija, Čehija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Somija. Pāris gadus pamēģinājusi iztikt ar 20% likmi, pie 25% atgriezās Ungārija. Ar konsekvenci izceļas Polija (no 1993. gada PVN bija 22%, šogad vienu procentu krīzes saudzētie poļi tomēr pielika klāt). Zviedrija un Dānija 25% kā standartlikmi noteica 90. gadu sākumā, turklāt Dānijā nav samazinātās likmes. Luksemburga ar 15% PVN dzīvo, kopš ES to noteikusi kā minimālo pamatlikmi. Arī Austrija nav mainījusi savu izvēlēto standartu – 20% likmi.

PVN likmes ES valstīs no 2011. gada 1. janvāra

Avots: EK, Nodokļu un muitas savienība

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV