Pretēji solījumiem šogad nodokļus nepaaugstināt valdība tomēr ir iecerējusi to darīt. Iespējams, tiks palielināta akcīze degvielai, azartspēļu nodoklis, nekustamā īpašuma un kapitāla pieauguma nodoklis.

Eksperti norāda, ka valsts ir sākusi dejot riņķa danci, kuru neprot pārtraukt. Nodokļu kāpums slāpē ekonomiku un reizē palielina iedzīvotāju vēlmi izvairīties no nodokļiem, kas dod mazākus budžeta ieņēmumus. To valdība cenšas kompensēt, no jauna ķeroties pie nodokļiem, raksta NRA.LV.

Jau ar pirmo janvāra dienu nodokļu sloga palielinājumu izjuta ikviens patērētājs Latvijā. Preču un pakalpojumu cenas sadārdzināja PVN likmes kāpums. Janvārī mēneša inflācija sasniedza 3,7% procentus, kas ir augstākā mēneša inflācija pēdējo divu gadu laikā. Gan finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), gan ekonomijas ministrs Artis Kampars (Vienotība) pērn gada beigās solīja, ka 2011. gadā jaunu nodokļu ieviešana nav paredzēta. Tomēr amatpersonas jau sākusas apsvērt kārtējo nodokļu palielinājumu.

A. Kampara padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa Neatkarīgajai uzsvēra, ka ministrs nesaskata pretrunu starp viņa pagājušā gada izteikumiem un koalīcijas padomē panākto vienošanos par iespējamo nodokļu paaugstināšanu, jo īpaši tāpēc, ka azartspēļu nodoklis noteikti nav pieskaitāms pie patēriņa nodokļiem. “Nodokļu politikas jautājumi nav Ekonomikas ministrijas kompetencē. Tā ir Finanšu ministrijas joma. Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka patēriņa nodokļi līdz 2014. gadam, tas ir, laikam, kad Latvijā varētu ieviest eiro, nav jāpalielina,” Neatkarīgajai teica E. Bīviņa.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts Neatkarīgajai gan norādīja, ka iedzīvotāji un uzņēmēji vēlas zināt, lai valsts līdzekļi tiktu godīgi un efektīvi iztērēti. “Tāpēc nav atbalstāma vienkārša nodokļu palielināšana. Tas radītu vairākas negatīvas sekas. Vispirms tas nozīmē augstāku un noturīgāku inflāciju, kas apgrūtinās Māstrihtas kritēriju izpildi 2012. gadā. Šāds pasākums var veicināt izvairīšanos no nodokļiem un ēnu ekonomikas izplešanos,” sacīja D. Stikuts.

Izlīdzinās akcīzi

Lai iegūtu kaut daļu no konsolidācijai nepieciešamās summas, tiek apspriesta iespēja “pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, to izlīdzinot Baltijas valstu līmenī”. Pēc būtības šis ierēdņu valodā izteiktais ierosinājums nozīmē akcīzes nodokļa paaugstinājumu, jo šobrīd Latvijā starp Baltijas valstīm ir zemākā akcīzes nodokļa likme degvielai. Taču atšķirībā no Latvijas, ne Lietuvā, ne Igaunijā nav jāmaksā automašīnu nodoklis, kāds ir Latvijā, un PVN likme šajās kaimiņvalstīs ir zemāka.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pagaidām atturējās minēt, par cik varētu tikt paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai. Vienīgais, ko viņš solīja, bija tas, ka “akcīzes nodoklis Latvijā nebūs augstāks kā kaimiņvalstīs”.

Ja valdība izšķirsies par likmju paaugstināšanu līdz Baltijas valstu augstākajam līmenim un Saeima to atbalstīs, tad benzīna cena varētu sadārdzināties par aptuveni 4,5 santīmiem litrā, bet dīzeļdegviela – par aptuveni 5,5 santīmiem litrā, ieskaitot PVN. Pēc aptuvenām aplēsēm, autobraucējiem viens degvielas litrs varētu maksāt pat 90 santīmu, ja degvielas cenas saglabājas pašreizējā līmenī.

Dārgākā Baltijā

Pret iespējamo degvielas akcīzes nodokļa paaugstinājumu iebilst degvielas tirgotāji. “Mūsuprāt, nodokļu palielināšana pati par sevi nav efektīvs valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas veids. Akcīzes nodokļa izlīdzināšana starp Baltijas valstīm ir jāvērtē kontekstā ar citiem maksājumiem, kas tiek iekasēti no autobraucējiem. Piemēram, šobrīd Latvijā ir augstākā PVN likme, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tāpat būtu jāvērtē iespējas samazināt tehniskās apskates biežumu, kas, piemēram, jauniem auto Igaunijā ir reizi divos gados. Tāpat jāizvērtē iespējas atcelt vai samazināt ikgadējās transportlīdzekļu nodevas,” Neatkarīgajai teica SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins. Viņš uzskata, ka pirms plānoto pasākumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas būtu ļoti svarīgi redzēt aprēķinus par to, kā palielinātais akcīzes nodoklis varētu ietekmēt inflācijas rādītājus, kā tas atspoguļosies cilvēku izdevumos un par cik var palielināties uzņēmēju izdevumi, jo degviela ir būtiska daudzu uzņēmumu izmaksu sastāvdaļa.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, “degvielas cenas palielināšanai būs negatīva ietekme uz ekonomiskajiem procesiem un veicinās inflāciju. Jo dārgāka degviela, jo lielāka interese būs arī par kontrabandas preci.

Nodokļi un ieņēmumi

Līdztekus iespējamam degvielas akcīzes kāpumam tiek apsvērta iespēja arī palielināt nodokli azartspēlēm un ieviest nodevu nebanku kreditētājiem speciālās atļaujas saņemšanai, kas valsts budžetu tas varētu papildinātu par aptuveni 8,3 miljoniem latu.

Savukārt akcīzes nodokļa palielinājums 2011. gada deviņos mēnešos dotu 41 miljonu latu papildinājumu. Eksperti gan apšauba šādas nodokļu iekasēšanas prognozes. Statoil Latvija pieļauj, ka gada laikā valstij šādu izmaiņu dēļ var neizdoties iekasēt pat vairākus desmitus miljonus latu, kas bija plānoti kā ieņēmumi akcīzes nodokļa veidā.

Finanšu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka pērn akcīzes nodoklis kopumā iekasēts par 5% mazāk, nekā sākotnēji tika plānots, tostarp lielākā atpalicība no plāna bijusi tabakas izstrādājumu jomā ( 83,4% no plāna). Naftas produktu akcīze iekasēta par 3 procentiem mazāk, nekā bija plānots.

***

VIEDOKĻI

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Viss pamatā balstās uz nodokļu sloga palielināšanu, kas slāpē ekonomiku un palielina interesi par nodokļu nemaksāšanu. Ja valdība to nespēj novērst, iesākas riņķa dancis. Tādēļ, jo tālāk, jo lielāka nozīme būs valdības spējām vest sarunas ar aizdevējiem un nepārsālīt ar nodokļu celšanu. Ja tiks galā ar šā gada konsolidāciju, tad aktuālais jautājums, kur ņemt iztrūkstošos miljonus nākamā gada budžeta konsolidācijai, vēl ir priekšā. Tad viss sāksies no gala. Visticamāk, agri vai vēlu nāksies uzsākt arī sociālo izmaksu revīziju. Tikmēr varam gaidīt lēmumus, kuri tiks panākti politisko kompromisu, nevis izsvērtu diskusiju un pamatotu argumentu rezultātā.

Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists:

– Šā gada valsts budžeta konsolidācija daudzējādā ziņā balstās uz īstermiņa pasākumiem, kas pēc pāris gadiem daudz lielākā apmērā no jauna aktualizēsies kā otrā pensiju līmeņa iemaksu atjaunošana, pabalstu ierobežojumi, gandrīz visas valsts uzņēmumu peļņas ieskaitīšana budžetā utt. Joprojām aktuāla ir izglītības sistēmas reforma, lai celtu tās efektivitāti un kvalitāti atbilstoši demogrāfiskai situācijai. Arī veselības sistēmas plānošana ir neefektīva, piemēram, pērn valsts budžets pārtērēja aptuvenu

7 miljonus latu kompensējamās zālēs. Tāpēc piedāvātie pasākumi izskatās ļoti negribīgi veikti, ko varēja iestrādāt, arī sastādot šā gada budžetu.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv