Saskaņā ar spēkā esošo maksātnespējas likuma redakciju tiesu izpildītājs ir tiesīgs aprakstīt pilnīgi visus ienākumus un lielāko daļu maksātnespējīgās personas mantas. Likums nosaka, ka neaizskarami ir bērnu piederumi un nauda minimālās algas (200 latu) apmērā uz katru ģimenes locekli un apgādībā esošo personu, raksta NRA.lv.

Tādējādi likums piedziņas ierobežojumus neattiecināja uz līdzekļiem, kurus persona saņēma, piemēram, par atlaišanu no darba, apbedīšanas pakalpojumiem, valsts sociālajiem pabalstiem vai bērna uzturlīdzekļiem un pat komandējuma naudā saņemtajiem ienākumiem. Rezultātā maksātnespējīgajai personai tos varēja atņemt, lai tiktu nomaksāti parādi. Maksātnespējas likuma darba grupa uzskatīja, ka šā likuma nepilnība ir nepieņemami barga un parādu dzēšanai nerealizējamo ienākumu sarakstā iekļāva arī šos pabalstus un kompensācijas.

«Mežonīgā dzīve lielpilsētā, kad atnāk, piemēram, kreditori un cilvēkam atņem pēdējo, kas pieder, tā nav civilizētas pasaules sastāvdaļa. Tāpēc nepieciešams valsts finansiālais atbalsts, lai persona var iziet maksātnespējas procesu, nezaudējot savu pēdējo īpašumu,» norādot, ka līdzšinējā prakse nav bijusi sociāli atbildīga, teica komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Likumprojekta autori arī iecerējuši samazināt banku ietekmi fizisku personu maksātnespējas procesos. Proti, pašreiz spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka fiziskas personas maksātnespējas process, kas noteiktā laika sprīdī ļauj atbrīvoties no visiem parādiem pat tad, ja de facto tie nav atmaksāti pilnībā, nav piemērojams personām, kas vismaz 30% no bankā ņemta kredīta izmantojusi līgumā neparedzētiem mērķiem.

Likumu izstrādājošo darba grupu pārstāvošais Gaidis Bērziņš norādīja, ka šī prasība ir vēl viens mēģinājums bankām saglabāt tiesības maksimāli ierobežot maksātnespējas procesa piemērošanu. Esot arī praktiski neiespējami objektīvi noteikt, cik tad īsti procenti izmantoti līgumā noteiktajiem mērķiem vai citiem.

Arī darba grupā strādājošais Jānis Āboliņš, kas ir pirmā maksātnespēju pieteikusī fiziskā persona Latvijā, atgādināja, ka vēl treknajos gados pašas bankas piedāvāja kreditēties par lielāku summu nekā bija nepieciešams dzīvokļa iegādei, līgumā atrunātos mērķus dēvējot par mazsvarīgiem.

Interesanti, ka likumprojekta izstrādes tabulā šis ierosinājums nezināmu iemeslu dēļ bija atzīmēts kā noraidīts, kaut arī darba grupa par to nemaz vēl neesot diskutējusi.

Tiesa, likumprojektā, dažu neapzinīgu vai ļaunprātīgu personu dēļ, iekļauta arī apgrūtinoša prasība. Tā paredz, ka fiziskas personas maksātnespējas gadījumā ir jānosaka depozīta maksājums maksātnespējas administratoram par viņa darbu.

Pašlaik, sākot maksātnespējas procesu, parādniekam ir nepieciešams pierādīt, ka viņam ir līdzekļi divu minimālo mēnešalgu apmērā, lai samaksātu administratoram par viņa sniegtajiem pakalpojumiem. Taču nereti ir gadījumi, kad uz maksātnespējas procesa sākumu šī nauda tiek uzrādīta, bet, kad ir pienācis laiks segt pakalpojumu izmaksas administratoram, izrādās, ka šo līdzekļu nemaz vairs nav.

Tāpēc Tieslietu ministrija rosina ieviest depozīta maksājumu, kas arī ir līdzvērtīgs divām minimālajām mēnešalgām, kas nodrošinātu, ka administrators saņem samaksu par padarīto.fiziskās personas maksātnespējaGaidis BērziņšJānis Ozoliņš