Kā norādījuši vairāki lasītāji, tad rakstā Globālie spekulanti tagad pelnīs uz pārtikas cenu pieauguma, esmu atļāvies demonstrēt neticību tirgus ekonomikas visspēcībai.
Vislielākos pārmetumus izpelnījās viedoklis:”Tas, ko finanšu algotņi dēvē par globālo tirgu, nemaz nav tirgus šā vārda klasiskajā izpratnē, kad cenas nonāk līdzsvarā, konkurējot savā starpā miljoniem pārdevēju, bet miljoniem pircēju, pieņemot sev visizdevīgāko lēmumu. Globālajos tirgos cena ne vienmēr ir pircēju – pārdevēju konkurences cīņas rezultāts. Globālo tirgu cenas diktē nevis konkurence, bet daudzos gadījumos tirgus virziens, cenu utt. nosaka tie, kas pārvalda globālos finanšu resursus. Globālie spēlētāji, kas pārvalda planētas finanšu resursus, var sašūpot jebkuru tirgu jebkurā brīdī.”
Vērīgie lasītāji ir jāapbēdina. Kā šobrīd atzīst vadošie ekonomikas zinātnes spīdekļi, tad klasiskais Ādama Smita apgalvojums – “Tirgus ir kā neredzamā roka, kas piespiež uzņēmējus ražot to, kas ir nepieciešams. Katrs īsteno savas egoistiskās intereses, bet visi kopā iegūst” – ir nevis likums, bet gan pieņēmums (hipotēze), kas nav apstiprinājies.
Ekonomists J. Askildsens secināja, ka mūsdienu zinātne nepiekrīt eiforistiskajai izpratnei par tirgus ekonomiku.
Lai tirgus ekonomika funkcionētu atbilstoši Ādama Smita pieņēmumam, tad ir jābūt ļoti lielam pircēju un pārdevēju skaitam un to rīcībai ir jābūt atbilstošai maksimālā izdevīguma principam. Savukārt Nobela prēmijas laureāts Džozefs Štiglics par maksimālā izdevīguma principu sarkastiski aizrādīja, ka visos psihologu eksperimentos atklājas, ka, pieņemot lēmumus par pirkumiem tirgū, visas pārbaudāmās eksperimenta dalībnieku grupas nerīkojas egoistiski, izņemot vienu – to ekonomistu grupu, kas bija izstrādājusi un ticēja šai teorijai.
Bez daudziem citiem argumentiem pret Smitu ir jāmin, ka, lai tirgus ekonomika kā neredzamā roka funkcionētu sabiedrības labā, tad visiem tirgus dalībniekiem ir jābūt vienādām iespējām iegūt informāciju. J. Askildsens: – Lai tirgus ekonomika funkcionētu, visiem tirgus dalībniekiem ir jābūt vienādai pieejai pie informācijas.
Forbes septembra numurā Terenss Odīns ļoti diplomātiski aizrāda, kāpēc fondu tirgū bankas paliek bagātākas, bet visi pārējie investori kopumā strādā ar zaudējumiem: “Ja cilvēks netic, ka viņš informācijas jomā ir neizdevīgākā situācijā, sacenšoties ar puišiem no Goldman Sachs, tādā gadījumā viņš ir naivs.”
Tātad, lai tirgus ekonomika pildītu neredzamās rokas funkcijas, ir jāpiepildās vairākiem ļoti reti iespējamiem nosacījumiem.
Ļoti daudzās sfērās liela peļņa ir iespējama tikai tad, ja starp tirgus dalībniekiem nav informatīvas vienlīdzības. Savukārt tirgus neregulēšana noved pie agresīvu monopolu izveides un dramatiska ienākumu nevienlīdzības pieauguma. Šīs atziņas nav hipotēzes, bet slēdzieni.
