Biedrībai Līdere un LDDK aptaujājot vairāk nekā 230 Latvijas mikro un mazo uzņēmumu vadītājus, lielākā daļa jeb 61 procents atzina, ka Latvijā uzsākt mazo biznesu ir grūti. Kā lielākos uzņēmējdarbību bremzējošos faktorus uzņēmēji minēja finansējuma trūkumu, nodokļu slogu, administratīvos šķēršļus, kā arī konsultāciju trūkumu par uzņēmējdarbības uzsākšanu un tās attīstību.

“Ar 1. jūliju spēkā stājās aptuveni 100 grozījumi likumos. Mazie uzņēmēji nespēj sekot līdzi tik straujām nodokļu izmaiņām. Turklāt mazajam biznesam ir tikpat liels nodokļu slogs kā lielajiem uzņēmumiem,” sacīja biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Savukārt par galveno šķērsli uzņēmējdarbības uzsākšanai 35% aptaujāto uzņēmēju uzskata birokrātiju, 20% par tādiem uzskata administratīvus šķēršļus, bet 15% aptaujāto – licenču, sertifikātu un atļauju iegūšanu. Šobrīd Latvijā dažādu veidu komercdarbībai ir norādīti 86 nepieciešamo licenču veidi, kuru derīguma termiņš svārstās no dažām nedēļām līdz pat gadam, bet izmaksas – no dažiem desmit līdz pat dažiem tūkstošiem latu. Uzņēmēji ierosina pārskatīt licencēšanai pakļauto komercdarbības veidu pamatotību un vienkāršot licenču saņemšanu pašražota alus un mājas vīna tirdzniecībai tūrisma objektos. Uzņēmēji ierosina, ka Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, vajadzētu ieviest iespēju uzņēmumu reģistrēt elektroniski.

Aptuveni 39 procenti aptaujāto Uzņēmumu reģistru uzskata par uzņēmējdarbību atbalstošu iestādi, bet Valsts ieņēmumu dienestu – par drīzāk neatbalstošu. Savukārt par LIAA, PVD, Latvijas Garantiju aģentūru un LAD lielākajai daļai nebija viedokļu, jo ar šo iestāžu pakalpojumiem viņi nebija saskārušies.

Daudziem uzņēmējiem ir iebildumi, ka pievienotās vērtības nodokļa nomaksa ir jāveic uz izrakstītā rēķina pamata, nevis no saņemtās summas.

Tomēr, neskatoties uz šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai, uzņēmīgi cilvēki veido jaunus uzņēmumus un sekmīgi realizē savas idejas.

Interjera dizainere Kristīne Kalēja, neskatoties uz labi apmaksātu un stabilu darbu, nolēma pati uzsākt savu biznesu. Savu dzīvokli Rīgā izīrējusi un ieķīlājusi, lai saņemtu aizdevumu, viņa pārcēlās uz Ādažiem, kur atvēra savu salonveikalu. Tajā tiek pārdotas viņas gatavotas oriģinālas dāvanas.

Arī Liene Andersone un Krista Preisa sāka nodarboties ar uzņēmējdarbību, lai gan abām iepriekš bija labi apmaksāts darbs. Gan Liene, gan Kristīne ir jaunās māmiņas, kuras, meklējot saviem mazuļiem gaumīgu apģērbu, konstatēja, ka Latvijā šāds piedāvājums ir visai šaurs – pretstatā, piemēram, ASV.

“Mūsu mazie mīlulīši – Lenija un Tomass – nolēma pie mums atnākt gandrīz reizē: vienā gadā un vienā mēnesī, tikai ar četru dienu starpību. Un kādā saulainā augusta beigu dienā, ar mazajiem pastaigājoties pa vējaino Liepāju, mēs sapratām, ko vēlamies darīt – radīt skaistas un iedvesmojošas lietas mazuļiem. Radīt ar māmiņas mīlestību. Par nosaukuma izvēli nebija šaubu – Leny Tomy Factory –, jo tieši Lenija un Tomijs ir mūsu lielākie iedvesmotāji,” stāsta abas jaunās uzņēmējas. Sākumā viņas savus darinājumus piedāvājušas gadatirgos, bet tagad jau ir atvērušas salonveikalu Vecrīgā. Savu darbību uzsākušas un attīstījušas bez kredīta un bagātu investoru palīdzības. Viņu vienīgie ienākumi – māmiņu algas – tika likti lietā, iegādājoties audumus, mežģīnes un citas lietas.

Vairāk nekā 230 aptaujāto mazo uzņēmumu vadītāju priekšlikumi jau ir iesniegti Ekonomikas ministrijai. Ekonomikas ministra padomnieks Ritvars Pavlovs uzsvēra, ka šobrīd ministrijā tiek izstrādāta mikrouzņēmumu koncepcija, kurā ir ietverti līdzīgi mērķi kā Līderes un LDDK apkopotajā pētījumā. Viņš prognozēja, ka nepieciešamās izmaiņas likumos varētu stāties spēkā nākamā gada 1. janvārī.

***

UZZIŅAI

Mazo uzņēmēju priekšlikumi izmaiņām

• Samazināt SIA dibināšanas pamatkapitālu līdz Ls 500 (šobrīd – Ls 2000).

• Samazināt SIA reģistrēšanas valsts nodevu līdz Ls 10 (šobrīd – Ls 100).

• Atcelt obligāto maksājumu par publikāciju Latvijas Vēstnesī, kas šobrīd ir 24 lati.

• Radīt valsts garantiju sistēmu mikrokredītu (līdz Ls 3000) saņemšanai uzņēmējdarbības uzsākšanai.

• Mikro un mazajiem uzņēmumiem piešķirt bezmaksas e–parakstu.

• Atcelt ikmēneša atskaites, tās iesniedzot vienu reizi ceturksnī, kā arī apvienot grāmatvedības atskaites ar statistikas atskaitēm.

• Nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas iespējas internetā.

• Saīsināt nodokļu maksātāja reģistrēšanas procesu VID no 1 mēneša līdz 10 darbdienām.

• Nepieciešamību reģistrēties VID noteikt tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 12 minimālās mēnešalgas.

• Uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par Ls 50 000, ieviest fiksēto nodokli 5%.

• Noteikt, ka PVN nomaksa ir jāveic uz saņemtās summas, nevis izrakstītā rēķina pamata.

• Atcelt uzņēmuma ienākuma nodokļa obligāto avansa maksāšanas sistēmu.

• Samazināt PVN likmi grāmatām, viesnīcām un tūrisma pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, kā arī samazināt PVN likmi darbietilpīgiem vietējā līmeņa pakalpojumiem, ko sniedz mikro un mazie uzņēmumi Latvijā.

• Noteikt “nodokļu moratoriju” jaunajiem uzņēmumiem.

Galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības uzsākšanai

Izmaksas uzņēmumu dibināšanai 65

Finansējuma trūkums un piesaistes iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai 162

Administratīvie šķēršļi 105

Licenču, sertifikātu, atļauju iegūšana 81

Trūkst praktiska atbalsta un konsultāciju par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību 79

Tādu nav 11

Nezinu 1

Cita atbilde 23

Avots: Līdere, LDDK

***

VIEDOKĻI

Aiva Vīksna, biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja:

– Ir jāmaina valsts attieksme, kura pat mazāko uzņēmēju uzskata par slaucamu govi. Katrs mikro uzņēmējs ir izdevīgs no sabiedrības viedokļa, jo pats sev rada darba vietu, neapgrūtinot valsti un sociālo budžetu. Diemžēl valsts, kura cenšas kaut ko iekasēt jau no pirmā nopelnītā un pat nenopelnītā lata, daudziem atņem vēlmi sākt oficiālu uzņēmējdarbību. Domāju, ka valsts šodien atrodas tik grūtā situācijā, ka nav attaisnojami nekādi nepamatoti šķēršļi mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai. Šajā ziņā mūsu veiktā aptauja un priekšlikumi pasaka valstij priekšā, ko un kā darīt.

Elīna Egle, LDDK ģenerāldirektore:

– Nepārdomāti lēmumi un komunikācija no valdības puses radījusi draudus uzņēmējdarbības aktivitātei, godīgai konkurencei un tiesiskām darba attiecībām. Nedrīkstam pieļaut situāciju, ka enerģiski un idejām bagāti cilvēki novēršas no uzņēmējdarbības, jo neredz attīstības perspektīvas, negūst atbalstu no valsts un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi. MVU skaits ir apliecinājums ekonomikas dzīvotspējai, tos spēcinot, varam palielināt budžeta ieņēmumus un nemainīt katru pusgadu nodokļu politiku. Aptaujas rezultāti vēlreiz apliecina, ka joprojām MVU darbība ir apgrūtināta. Ekonomikas rīcībpolitikas horizontālai prioritātei jābūt MVU atbalstam. Aktuālākās LDDK biedru no MVU vidus problēmas joprojām ir finanšu pieejamība, birokrātisko šķēršļu mazināšana un nodokļu stimulu trūkums. Ņemot vērā, ka MVU ir daudz vieglāk piemēroties mainīgiem apstākļiem un ar radošām idejām kāpināt pieprasījumu, MVU potenciāls ir jāizmanto nodarbinātības un budžeta ieņēmumu palielināšanai.

Avots: www.nra.lv