Šī ir trešā publikācija par ģimeņu un GE Money Bank eksperimentu, lai pārliecinātos par uzkrājumu veidošanas iespējām ekonomiskās lejupslīdes laikā. 30. jūnijā mēs iepazināmies ar šīm ģimenēm un 7. jūlijā uzzinājām par viņu pirmajiem naudas pārskaitījumiem uz attiecīgās ģimenes Iespēju kontu. Kopš tā laika savu kontu nedaudz papildinājusi tikai viena ģimene – tieši tā, kurai arī pirmā iemaksa bija vislielākā. Tomēr abas pārējās ģimenes nav atmetušas krāšanai ar roku, nav padevušās, nav atzinušas savus ienākumus par pārāk maziem, lai kaut cik naudas arī atlicinātu un uzkrātu. Atgādināsim, ka krāšanas mērķis ir triju mēnešu laikā izveidot attiecīgās ģimenes viena mēneša vidējiem ienākumiem atbilstošus uzkrājumus un ka GE Money Bank atbalsta šo krāšanu gan ar padomiem, gan ar naudas balvu par čaklāko krāšanu. Samērā pieticīgās naudas plūsmas uz Iespēju kontiem apliecina, ka reālas ģimenes atlicina naudu no saviem reālajiem ienākumiem, nevis demonstrē krāšanas vieglumu uz neafišētu papildienākumu rēķina. Valstiskais atbalsts šai krāšanai ir patēriņa cenu pazemināšanās jau kopš aprīļa attiecībā pret iepriekšējo mēnesi. Visticamāk, ka šāda tendence turpināsies visu eksperimenta laiku, bet šā paša iemesla dēļ ģimenes riskē piedzīvot arī savu ienākumu sarukumu. Iespējams, ģimenēm tad ne mazāk kā par izdevumu samazināšanu būs jādomā par savu izdevumu saglabāšanu. Gribētos novēlēt šīm ģimenēm un tāpat arī mums visiem, lai pastiprinātā pievēršanās ģimenes budžetu plānošanai vainagotos ar jauniem risinājumiem šo budžetu palielināšanā. Uz valsts budžeta fona visu triju ģimeņu budžeti izskatās stabilāki un cerīgāki. Palūkosimies uz katru no tiem no izdevumu samazināšanas aspekta.

***

Medņu ģimene šā mēneša sākumā kontā ieskaitījusi 100 latu (no tiem 75 latus pirmajā nedēļā), kas būtībā ir Jāņa Medņa skolas nauda, kura šomēnes nav jāmaksā. Ģimene skatīsies, kā veiksies ar finansēm visa mēneša garumā un, ja kas paliks pāri, skaitīs kontā, lai krājas.

Medņi plāno vismaz 10 procentu no algas ieskaitīt Iespēju kontā mēneša sākumā un tad, ja mēneša beigās būs vēl kas atlicis, kontā skaitīt arī to.

Ģimene cenšas pamazām taupīt uz visu. Seko līdzi, ko liek iepirkumu grozā, cītīgāk plāno tālākus braucienus (ko iespējams nokārtot pa ceļam), vasaras laikā viņiem arī mazāk līdzekļu nepieciešams izklaidei, jo ir daudz alternatīvu par salīdzinoši mazāku samaksu: doties uz ezeru vai izbraukumā ar velosipēdu, vai spēlet volejbolu mājas pagalmā.

Upenieku ģimene ieskaitījusi 15 latus (mēneša pirmajā nedēļā). Turpmāk eksperimenta laikā naudu plāno skaitīt Iespēju kontā mēneša beigās – to, ko mēneša laikā būs izdevies ietaupīt.

Lai mēneša beigās Upeniekiem būtu ko novirzīt uzkrājumu kontā, Jānis turpina pārvietoties nevis ar auto, bet velosipēdu. Kristīne ar dēliņu pa vasaru kādu laiku dzīvo pie Kristīnes mammas, jo mazpilsētā, it sevišķi vasarā, kad dabūjami dažādi lauku labumi, bieži vien ir izdevīgāka dzīvošana nekā galvaspilsētā – nav sabiedriskā transporta izdevumu, jo visus attālumus var veikt ar kājām. Ir arī citas priekšrocības.

GE Money Bank eksperiments Jānim un Kristīnei dod vielu pārdomām – cik ģimene mēnesī iztērē arī sīkumiem, kas mēneša beigās veido lielāku summu.

Skujiņu ģimene vismaz pirmajā pilnajā eksperimenta mēnesī – jūlijā – naudu Iespēju kontā ieskaitīs mēneša beigās. Pašlaik viņi rūpīgi uzskaita visus savus izdevumus un uzticēs bankai tik daudz naudas, cik būs izdevies atlicināt. Nākamajā mēnesī, augustā, ģimene šādu pašu summu ieskaitīs mēneša sākumā, jo vēlas izmēģināt dažādas uzkrāšanas metodes un noskaidrot, kura ir efektīvāka.

Lai gan arī līdz šīm Skujiņi nav bijuši pārāk izšķērdīgi, šobrīd viņi rūpīgi pārskata savu budžetu. Skujiņi daudz vairāk pārvietojas ar velosipēdu un cenšas samazināt ēšanu ārpus mājas, tā vietā gatavo paši. Piedalīšanās GE Money Bank eksperimentā Skujiņiem ir liels izaicinājums, kurā ir iesaistīti arī bērni (arī viņi krāj čekus!). Šis ir pārbaudījums – cik viņi ir gatavi kā vienota ģimene ko darīt, lai sasniegtu kopīgu mērķi.

Medņu ģimenes Finanšu veselības testa rezultāti

Ģimenes locekļu vecums ir labvēlīgs ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa kredītu ņemšanai. Ģimenes finansiālais stāvoklis atļauj ņemt kredītus, bet ar aprēķinu, ka pieļaujamā kopējā ikmēneša maksājumu summa nedrīkst pārsniegt 30–40 procentu no ģimenes ikmēneša ienākumiem, lai tā spētu segt arī ikdienas tēriņus (izdevumus par mājokli un pārtiku). Pašlaik Medņu kredītsaistību ikmēneša maksājumi ir mazāki (aptuveni 15 procenti) nekā pieļaujamais maksimums no mēnesī vidēji 750 latu lielajiem ienākumiem.

Nozīmīgs finansiālās drošības un miera garants ir uzkrājumi pensijai. Šobrīd otrais pensiju līmenis lielākajai iedzīvotāju daļai ir obligāts, bet trešais – brīvprātīgs. Tieši šim līmenim ir savas papildu priekšrocības, tāpēc ieteikums Medņiem apdomāt iespēju pievienoties šim pensiju līmenim un neaizmirst regulāri pārbaudīt savu pensijas plānu, uzkrājumu uz attiecīgo brīdi, un nepieciešamības gadījumā mainīt pensijas plānu vai apkalpojošo finanšu iestādi. Atgādināsim, ka par pensiju uzkrāšanu 3. līmenī cilvēkiem ik gadu iespējams saņemt atpakaļ no valsts 23 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par veiktajām iemaksām, ja tās nepārsniedz 20 procentus no krājēja bruto algas. Tas nozīmē, ka par katriem iemaksātiem 10 latiem valsts atmaksās 2,30 latus un atstāj visus 10 latus uzkrājumā.

Medņu pašreizējie uzkrājumi ir par mazu, lai ārkārtas situācijā (zaudēts darbs, pēkšņa slimība, utt.) viņi spētu sevi uzturēt vismaz trīs mēnešus. Tādēļ arī GE Money Bank piedāvātajā Iespēju kontā iekrātā nauda nepieciešamības gadījumā varēs kalpot kā “drošības spilvens”.

KOMENTĀRS

Vladislavs Mironovs, GE Money Bank Noguldījumu produktu daļas vadītājs:

– Pašreiz jau var redzēt, ka katra ģimene aptuveni ir izvēlējusies savu krāšanas metodi. Kā minēju pagājušajā reizē, nav pareizu vai nepareizu krāšanas veidu, būtiski, lai tie palīdzētu sasniegt izvirzīto mērķi.

Medņu ģimene sniedz labu piemēru tam, kur var rast naudu uzkrājumiem jau esošajā budžetā. Mēs zinām, ka daži mēneši ir dārgāki par citiem, piemēram, tad, kad maksājam par apkuri vai par mācībām, kā to dara Jānis Mednis. Savukārt ir mēneši, kad mums kādi maksājumi nav jāveic – tādēļ ir vērts sev pajautāt, kur paliek šī starpība un vai tā tiek iztērēta mērķtiecīgi, nevis tikai saviem ieradumiem.

Ģimenēm viens no pirmajiem uzdevumiem bija sākt apkopot savus reālos izdevumus, lai salīdzinātu ar saviem šķietamajiem tēriņiem. Itin bieži tie cilvēki, kuri neplāno budžetu, aptuveni galvā cenšas aplēst, cik viņu ikmēneša tēriņi varētu būt. Ir pierādījies – salīdzinot faktiskos tēriņus ar aptuvenajiem aprēķiniem, realitātē tiek tērēts par 25 procentiem vairāk, nekā mums šķiet.

Vingrinājums, ko varētu mēģināt izpildīt tie, kuri savu budžetu plāno neregulāri vai arī to neplāno: attēlojiet tabulā savus katra mēneša tēriņus pēdējā gada laikā (pārskatiet sava norēķinu konta izrakstu un neaizmirstiet skaidrās naudas izdevumus). Bet pirms aprēķinu veikšanas skaitliski fiksējiet savus priekšstatus par saviem tēriņiem, kurus pēc tam salīdziniet ar aprēķinu rezultātiem.

Ja budžets iepriekš nav regulāri plānots, tad sākt ar to, ka tiek uzskaitīts katrs santīms, ir visai grūti. Bieži vien šādi mēģinājumi tiek sākti un ātri vien atmesti – tie nemaz nav tik vienkārši. Tādēļ ir vērts sākt ar gluži vienkāršu lietu. Mēģiniet saprast, vai nauda patiešām paliek pāri, atskaitot no jūsu izdevumiem ienākumus. Ja paliek, tad cik daudz? Atcerieties, ka šis pārpalikums veido jūsu “drošības spilvenu”.

Protams, ģimenēs ar bērniem budžeta aina veidojas savādāk un arī tēriņi ir lielāki. Un tieši tāpēc mēs šajā pārbaudījumā vēlējāmies iekļaut atšķirīgas ģimenes. Prieks, ka Skujiņu ģimene šajā procesā ir iesaistījusi savas atvases, jo bērni vistiešākā veidā pirmās zināšanas par naudu un tās vērtību gūst tieši ģimenē.

KOMENTĀRS

Ilze Dreifelde-Gabruševa, Naudas plānošanas centra eksperte, psiholoģe un mākslas terapeite:

– Vasarā ģimenes tradicionāli pavada savu laiku kopā. Bērni ir kopā ar vecākiem un var sekot līdzi, kā ģimenē nonāk un tiek tērēta nauda. Laikā, kad ģimene mobilizējas, pielāgojas jaunai situācijai, ir svarīgi, ka katram ir savi pienākumi, katrs vēlas būt noderīgs. Bērnu piedalīšanās kopīgās sarunās par ģimenes budžeta plānošanu ļauj bērniem apzināties, ka viņus respektē, ka vecāki viņiem uzticas, ka viņu palīdzība ir nepieciešama.

Ja bērnus budžeta plānošanā neiesaista, tad viņi var saprast, ka šeit neko nevar pa prātam izdarīt, un meklēs vidi, kurā viņus novērtēs, kurā viņu domas tiks uzklausītas, kur viņi jutīsies vajadzīgi un noderīgi.

Ja vecāki histēriski paziņo, ka naudas nav un nebūs, ka viņi nezina, ko tagad iesākt un kur nopelnīt naudu, tas arī bērnus ved izmisumā; viņiem zūd drošības izjūta, veidojas bezpalīdzība, viņi mēģina izdomāt, kā palīdzēt saviem vecākiem patstāvīgi, kas ne vienmēr ir likumīgi.

Nauda situācijā, kad ģimene pielāgojas jauniem apstākļiem, varētu kļūt par līdzekli attiecību veidošanai starp ģimenes locekļiem – kā uzticēties, kā paļauties vienam uz otru, kā sadarboties, kā sarunāties, kā lūgt un piedāvāt savu palīdzību utt.

Pielāgošanās jauniem apstākļiem ģimenei rada stresu. Katram cilvēkam ir savi resursi – cik ilgi viņš spēs turpināt pielāgošanos.

Svarīgi, ka ģimene budžeta plānošanā katram izvirza kādus noteiktus termiņus īslaicīga vai ilglaicīga uzdevuma sasniegšanai. Ja pielāgošanās notiek nenosakāmi ilgu laiku, resursi izsīkst, vēlme sadarboties mazinās, ģimenē rodas konflikti un norobežošanās.

FINANŠU EKSPERTI ATGĀDINA

• Kredītmaksājumiem nevajadzētu pārsniegt 30–40 procentus no ģimenes kopējiem ikmēneša ienākumiem.

• Finanšu drošībai ilgtermiņā uzkrājumiem vajadzētu būt aptuveni triju mēnešalgu apmērā.

• Uzkrājumos vajadzētu novirzīt vismaz 10 procentus no ikmēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas.

• Rūpīga budžeta plānošana, sekošana līdzi tēriņiem un to analīze palīdz atrast naudu uzkrājumiem.

Avots: www.nra.lv