Kā iemeslus šādai rīcībai iedzīvotāji norāda vienkāršāku naudas lietu plānošanu atvaļinājuma laikā (26% respondentu, kas izvēlas saņemt naudu pirms atvaļinājuma), ieraduma spēku (24%) un pārliecību, ka darba devējs laikus samaksās nopelnīto (15%). Bieži tiek minēta arī iespēja šādā veidā veikt lielākus pirkumus vai aizbraukt ceļojumā (13%), kā arī atmaksāt parādus (10%).
Savukārt teju katrs trešais nodarbinātais, kas atvaļinājuma naudu izvēlas saņemt pēc atvaļinājuma, visbiežāk to pamato ar vajadzību sevi disciplinēt un nodrošināt vienmērīgu ienākumu plūsmu arī pēc atvaļinājuma.
"Katrai ģimenei ir svarīga finansiāla stabilitāte neatkarīgi no tā, vai atvaļinājuma naudu izvēlas saņemt pirms vai pēc atvaļinājuma. Tā kā atvaļinājums parasti nozīmē arī izmaiņas ienākumos un izdevumos, laicīga un precīza budžeta plānošana ir svarīga kā atvaļinājuma izbaudīšanai un produktīvai darba gaitu atsākšanai vēlāk, tā arī līdzsvarotai situācijai ģimenes naudas lietās kopumā," uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.
Vienlaikus gandrīz puse respondentu norāda, ka labi pavadīts atvaļinājums nenozīmē lielus tēriņus, bet katrs trešais respondents uzskata sevi par labu finanšu plānotāju, jo jau laikus paredz atvaļinājumam nepieciešamos līdzekļus. Lielākā daļa aptaujāto norāda, ka atvaļinājuma tēriņiem pietiek ar regulārajiem ienākumiem un atvaļinājuma naudu, bet īpašus uzkrājumus atpūtas laikam veido tikai katrs piektais.
Tajā pašā laikā katrs ceturtais vīrietis apgalvo, ka atvaļinājumā izvēlas "dzīvot zaļi", pat tad, ja pēc tam nepieciešams "ciešāk savilkt jostu". Sievietes šādam apgalvojumam piekrīt krietni retāk – tikai 14% gadījumu. Tomēr sievietes biežāk norāda, ka atvaļinājuma laikā regulāri sanāk pārtērēties un iekulties parādos.
Institūta aptauja par iedzīvotāju atvaļinājuma plāniem veikta šā gada jūnijā, internetā aptaujājot vairāk nekā 550 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 55 gadiem, kas ir oficiālās darba attiecībās.
atvaļinājuma naudaIeva Use-CimmermaneSwedbank
