Vairākus gadus elektroenerģijas tirgus liberalizācija tika uzskatīta kā lieliska iespēja, kas atvedīs uz Latviju jaunus elektropiegādes uzņēmumus, sakārtos tirgu un konkurences rezultātā samazinās arī tarifus. Taču realitāte liecina par pretējo – izdaudzinātā tirgus liberalizācija sadārdzināja elektrības cenas un deputātu solījumi pasargāt mājsaimniecības no tarifu kāpuma tā arī palika neizpildāmi. Lai arī brīvais elektrības tirgus Latvijā valda jau trīs gadus, tarifi nav samazinājušies, tieši pretēji – turpina pieaugt, kas ikvienam patērētājam liek uzdot jautājumu – vai tiešām par šo situāciju neviens mūs nebrīdināja agrāk? Protams, ka brīdināja, bet vai kāds klausījās?
Tiklīdz tarifu un tirgus liberalizācijas tēma nokļuva ziņu epicentrā tā acumirklī apauga ar solījumiem un slavas dziesmām par tā laika premjera Valda Dombrovska valdības “sasniegumiem” un elektrības tirgus brīvlaišanai, kā rezultātā samazināšoties elektroenerģijas cena. Šķiet, ka nebija neviens, kas iebilstu pretējo. Taču patiesībā esošo situāciju jau laikus paredzēja Ventspils mērs, nosaucot elektroenerģijas tirgus brīvlaišanu par neprofesionalitāti un ekonomisku noziegumu.
Kā pirms trīs gadiem savā iknedēļas preses konferencē, komentējot elektroenerģijas tirgus brīvlaišanu, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, elektrības brīvais tirgus veidojas tikai tad, ja elektrības brīvajā tirgū parādās pietiekamā daudzumā lētas vai lētākas elektroenerģijas piedāvājums, kas balansē ar esošās elektrības cenas piedāvājumu. “Jautājums – kas mainās elektroenerģijas piegādātāju jomā līdz šī gada 1.aprīlim un pēc šī gada 1.aprīļa? Kādi jauni elektroenerģijas piegādātāji parādās Latvijas tirgū? Vai jūs man varat nosaukt? Nevarat. Es arī nevaru nosaukt. Tātad nekādu jaunu piegādātāju, kas izdarītu spiedienu uz tirgu kā papildus piedāvājums, nav. Tad kā jūs varat cerēt, ka, nemainoties piedāvājuma apjomam, kvalitātei un kvantitātei, varētu samazināties cena? Ja jums bija viens maizes veikals un palika viens, tad kā jūs varat cerēt, ka tas dullais pie brīvlaišanas jums pēkšņi pārdos lētāk maizi?” šādi jau pirms trim gadiem vaicāja Lembergs.
Jau toreiz viņš pauda, ka lai palaistu brīvo tirgu, bija jāpanāk jauni elektrosavienojumi Latvijas tirgū, pa kuriem elektrība piegādāt. To nevar piegādāt vagonos vai ar kuģiem. Nepieciešams izveidot jaunus savienojumus ar citiem elektroenerģijas ražotājiem. “Kuri tie būtu? Pirmkārt, Baltijas jūras otrā pusē – Norvēģija, Zviedrija, viņu hidrostacijas. Vai ir izbūvēts šis savienojums? Nav. Tad uz ko jūs varat cerēt?” jau toreiz neizpratnē par šo situāciju bija Ventspils vadītājs, piebilstot, ka par šo jautājumu atbildīga ir Ekonomikas ministrija.
Pēc viņa sacītā, arī esošie elektroenerģijas piegādātāji nebija ieinteresēti konkurences pieaugumā, skaidrojot, ka: “Kam pieder „Latvenergo”? Valstij. Kas maksā valstij lielas dividendes? „Latvenergo”. Tātad, ja „Latvenergo” būs spiests samazināt tarifu sakarā ar konkurenci, kas samazināsies? „Latvenergo” peļņa. Kas saņems mazāk dividendēs? Valsts. Te nu mēs esam klāt,” rezumēja Lembergs.
“Tāpēc es tā klausos un domāju – vai nu viņi ir idioti vai par tādiem izliekas? Nekādi nevaru saprast. Savukārt, ja viņi uzskata 2 miljonus iedzīvotāju par idiotiem, tas ir tā ļoti nepieklājīgi,” sacīja Lembergs.
Ieskatoties ikmēneša elektrības rēķinos, skaidrs, ka jau toreiz Ventspils mēram bija taisnība, taču tā laika Vienotības vadītās valdības izskaistinātie solījumi, kas paredzēti, lai sabiedrība pieņemtu gaidāmās izmaiņas, tam nepadevās. Jāatzīst, ka Lembergs joprojām ir gandrīz vienīgais politiķis Latvijā, kurš var atļauties teikt patiesību. Un varbūt tieši tāpēc viņš tik neērts un tik neieredzēts Latvijas sabiedriskajos u.c. medijos. Šķiet, ka patiesību mūsdienās spēj novērtēt tikai tie cilvēki, kuriem nākas ciest no mūsu valsts nepārdomātajiem lēmumiem. Cerēsim, ka Latvijā vēl būs politiķi, kas uzdrīkstēsies teikt taisnību, lai arī cik tā dažkārt būtu neglaimojoša.
