Savukārt komisijas vadītājs Jānis Reirs Ir.lv informēja, ka darbs pie fiskālās disciplīnas likumprojekta jau nonācis finiša taisnē.

Reirs (JL, "Vienotība") Ir.lv uzsvēra, ka koalīcijā ir konceptuāla vienošanās par fiskālās disciplīnas likumu un atbilstošiem grozījumiem Satversmē, taču esot dažādi viedokļi par atsevišķām niansēm, par ko sarunas turpinās darba grupās valdībā un FM.

Reirs uzsvēra, ka fiskālās disciplīnas likums un Satversmes grozījumi noteiks, ka Latvijas valsts budžetam ir jābūt procikliskam – proti, gados, kad valsts iekšzemes kopprodukts strauji aug, budžetam ir jābūt ar pārpalikumu un ir jāveido uzkrājumi. Savukārt gados, kad IKP pieaugums ir mazs, iestājusies stagnācija vai regress, valsts funkciju finansēšanai var izmantot uzkrājumu līdzekļus. "Mēs esam mācījušies no pagātnes kļūdām, " sacīja Reirs, skaidrojot jaunā likumprojekta tapšanas iemeslus un norādot, ka tādai situācijai kā "treknajos gados", kad IKP pieauga par 10 – 12%, bet valsts budžets tika veidots ar deficītu, vairs nevajadzētu atkārtoties.

Pēc Reira teiktā, fiskālās disciplīnas likumprojekts "ir finiša taisnē", savukārt par Satversmes grozījumu tekstu gan pagaidām nav lielas skaidrības. Likumprojekts Saeimā, visticamāk, nonāks rudenī, taču tas noteikti nebūs kopā ar nākamā gada budžetu. Arī Satversmes grozījumus iecerēts iesniegt ap to laiku.

Patlaban plānotais grafiks paredz, ka visa nepieciešamā likumdošana tiek pieņemta līdz nākamā gada vidum un spēkā stājas 2013.gadā.Tāpat vienošanās ar aizdevējiem paredzēs, ka 2012.gada valsts budžetam klāt tiks pievienots arī vidējā termiņa valsts budžeta likumprojekts, vēstī aģentūra LETA.

Latvija aizdevējiem nākamgad apņēmusies ievērot 3% deficītu no iekšzemes kopprodukta (IKP), tiecoties uz 2,5% deficīta mērķi. 2013.gadā budžeta deficīts plānots 1,9% apmērā no IKP, bet 2014.gadā – 1,1%, savukārt nākamgad nepieciešamais konsolidācijas apjoms patlaban plānots 150-180 miljonu latu robežās.