Patēriņa cenas oktobrī pieaugušas par 0,4% pret septembri un par 1% pret pagājušā gada oktobri. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes mērījumiem, inflāciju rada preču cenu pieaugums.
Preces ar savu 72% īpatsvaru statistiski vidējā preču un pakalpojumu grozā nodrošina inflāciju, par spīti pakalpojumu cenu kritumam. Gada laikā preču cenas pieaugušas par 2,6%, bet pakalpojumu cenu kritums par 3,2% nav spējis preču sadārdzinājumu dzēst. Pēdējā mēneša laikā preču cenu pieaugums par 0,6% bijis arī pēc savas absolūtās vērtības lielāks nekā pakalpojumu cenu pazemināšanās par 0,3%, raksta NRA.lv
CSP apgalvo, ka lielāko ietekmi uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī devusi pārtikas, apģērbu un apavu sadārdzināšanās, no vienas puses, un ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu cenu kritums, no otras puses.
Pārtikas grupā vidējo cenu līmeni galvenokārt ietekmējis maizes un graudaugu izstrādājumu cenu kāpums vidēji par 5,8%, kaut atsevišķiem produktu veidiem šajā grupā cenas augušas daudz straujāk: griķiem +48,6%, graudu maizei +18,6%, rudzu maizei +7,4%, baltmaizei +6,6% un mannas putraimiem +5,2%. Beidzoties dārzeņu piegādei tieši no lauka, to cenas pieaugušas vidēji par 5,1%. Cenas pieaugušas pienam par 1,8%, sieram par 2,5%, tējai un kafijai par 1,5%, cukuram par 0,4%, gaļai un gaļas izstrādājumiem par 0,2%. Šos cenu pieaugumus līdzsvaro palētinājums augļiem –7%, atspirdzinošajiem dzērieniem par –1,2% un zivīm un zivju izstrādājumiem par –0,4%.
Noslēdzoties atlaidēm un tirdzniecībā parādoties rudens un ziemas sezonas precēm, apģērbiem cenas palielinājušas par 3,1% un apaviem par 5%.
Vismaz vizuāli šķiet, ka preču sadārdzinājumu pozīciju ir daudz vairāk un tie ir iespaidīgāki nekā mērenais cenu pieaugums pārējām precēm. Kas, piemēram, ir bremzējis cenu pieaugumu maizei? CSP Patēriņa cenu indeksu daļas vadītājs Oskars Alksnis skaidro, ka tas ir sadārdzinājums tikai par 2,7% tam maizes veidam, kādu mēdz saukt par ķieģelīti.
CSP klasificē par preci arī siltumu, kas septembrī kļuvis lētāks par 2,7% un lielā mērā ietekmējis inflācijas kopējo rādītāju, jo siltumam ir liels īpatsvars preču un patēriņa grozā. O. Alksnis atzīst, ka cilvēki varētu nenoticēt CSP mērījumiem, kad novembrī saņems rēķinus komunālajiem pakalpojumiem oktobrī un tie būs daudz lielāki nekā septembrī pirms apkures sezonas sākuma. Tomēr viņš atgādina, ka siltumenerģijas ražošana Latvijā joprojām ir centralizēta (vienā apdzīvotā vietā parasti tikai viens siltuma ražotājs) un regulēta, tāpēc savākt ziņas par siltuma tarifiem nav problēma. Ja iedzīvotājiem rodas problēmas ar siltuma zudumiem un (ne)piegādātā siltuma uzskaiti, tad CSP neuzņemas tās risināt.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
