Turpinoties uz eksportu vērsto nozaru izaugsmei, 2010. gada trešā ceturkšņa IKP ātrā novērtējuma dati liecina, ka salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ekonomikas izaugsmes temps pirmo reizi pēc deviņu ceturkšņu krituma ir bijis pozitīvs – 2,7 %, ko izskaidro galvenokārt apjomu palielinājums galvenajā eksportējošajā nozarē rūpniecībā.
„Tā kā IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir pakāpeniski pieaudzis, arī kopējā izaugsme gada laikā ir pozitīva, kas liecina par aizvien stabilāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi”, komentē finanšu ministrs Andris Vilks.
2010. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmās cenās (pēc ātrā novērtējuma, sezonāli izlīdzināts) pret iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis par 0,8 procentiem. Tā kā starptautiskajai tirdzniecībai ir liela nozīme Latvijas tautsaimniecības turpmākajā attīstībā, palielinās arī ārējās vides riski, kas ir saistāmi ar gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Savukārt iekšējais pieprasījums vēl joprojām ir palicis salīdzinoši zemā līmenī, lai gan rūpniecības un eksporta apjomu palielinājums arvien vairāk stimulē iekšējā patēriņa pieaugumu, kas 2010. gada septembrī kopš gada sākuma sasniedza 10,6 procentus.
Ārējā tirdzniecība šā gada septembrī uzlabojās gan mēneša, gan arī gada griezumā. Eksporta apjomi, salīdzinot ar šā gada augustu, ir strauji pieauguši, neskatoties uz to, ka tieši pagājušā gada septembrī eksporta apjomi strauji sāka atgūties. Eksports šā gada septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 30,7 % un sasniedza 460,7 miljonus latu. Savukārt importa apjomi pieauga par 30,3 %, sasniedzot 547,6 miljonus latu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada beigām.
Šā gada septembrī strauji pieaudzis lauksaimniecības un pārtikas preču, minerālproduktu, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports, kā arī metālu izstrādājumu eksports, kas skaidrojams ar dzelzsrūdas pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgos, savukārt samazinājies farmācijas izstrādājumu eksporta apjoms, kas saistīts ar iepakojuma standartu maiņu Krievijā farmācijas izstrādājumiem, tādēļ, veicot nepieciešamās izmaiņas, izvesto preču daudzums ir samazinājies.
Savukārt strauji importa apjomu kāpumi kādā atsevišķā nozarē septembrī nav novērojami. Ir pieaudzis sauszemes transporta līdzekļu importa apjoms, kas, visticamāk, skaidrojams ar Rīgas pašvaldībai piederošā SIA „Rīgas satiksme” projekta realizēšanu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā.
Šā gada deviņos mēnešos eksporta apjomi pieauga par 28,7 % un sasniedza 3329,1 miljonu latu, kas ir par 743,0 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Savukārt imports pieauga par 17,5 % un bija 4093,3 miljoni latu jeb par 608,2 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Preču eksporta apjomiem pieaugot straujāk nekā importa apjomiem, tirdzniecības bilance uzlabojās par 24,9 miljoniem latu salīdzinājumā ar augustu un bija -86,9 miljoni latu.
Sagaidāms, ka jau šā gada beigās un nākamgad eksporta izaugsme kļūs lēnāka. Tas ir skaidrojams ar ES valstu un citu pasaules ekonomiku attīstības nenoteiktību pastiprināšanos, kā arī pieaugot jaudu noslodzei rūpniecībā, ražošanas un eksporta kāpums turpmāk daudz lielākā mērā būs atkarīgs no jaunām investīcijām ražošanas paplašināšanā, un straujas ražošanas kāpināšanas iespējas uz jaudu noslodzes pieauguma rēķina drīz vien būs izsmeltas.
Autors: Zane Grodiņa/ BIZNESS.LV
