Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) ieceri atlikt satiksmes nozares Eiropas Savienības (ES) lielo infrastruktūras projektu īstenošanu. Paredzētajā laikā neapgūstot ES līdzekļus, mazināsies Latvijas konkurētspēja starptautiskajā tirgū, transporta uzņēmumi var zaudēt esošos pasūtījumus un iespēju izveidot plānotās jaunās darbavietas.
Ir kļuvis zināms, ka FM rosinās pārcelt šādu SM projektu: „Infrastruktūras attīstība lidostā „Rīga””, „Dzelzceļa ritošā sastāva atjaunošana”, „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” un „Lidostas „Rīga” integrācija dzelzceļa tīklā” realizāciju, kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt vairāk kā 228 milj. latu Kohēzijas fonda (KF) finansējuma.
„Ideja atlikt ES līdzfinansējuma projektus ir pretrunā valdības centieniem atdzīvināt Latvijas ekonomiku,” norāda Gerhards, piebilstot, ka satiksmes nozares pienesums tautsaimniecībā veido vairāk kā 10% no Latvijas IKP un nodrošina 10% darba vietu, kā arī ir viena no stabilākajām nozarēm, kuras apgrozījums šogad noturējies tuvu 2009. gada līmenim.
Gatavība ieviest attiecīgos projektus ir augsta, kā arī projektu detalizētas tehniskās un ekonomiskās analīzes veikšanā un tehnisko projektu sagatavošanā potenciālie saņēmēji ieguldījuši jau aptuveni 2,7 miljonus latu. Ministrs akcentē, ka satiksmes jomas lielos infrastruktūras projektus būtiski uzsākt un realizēt tagad, kad konkurence tirgū pieļauj to īstenošanu par zemākām izmaksām. Satiksmes ministrija var pieņemt lēmumu par šo projektu apstiprināšanu vēlākais līdz 2010. gada janvāra vidum.
Plānotais KF finansējums starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstībai ir 41 milj. latu. Izmantojot šo finansējumu, paredzēts rekonstruēt lidotas skrejceļu, kas ir sasniedzis kalpošanas termiņa beigas un neatbilst aviācijas standartiem, kā arī veikt citus būtiskus uzlabojumus. Tas nepieciešams, lai starptautiskā lidosta turpmāk saņemtu apliecību sniegt lidlauka pakalpojumus starptautisko reisu apkalpošanai. Pietam, būvniecības laikā tiktu izveidotas aptuveni 150 darba vietas un papildus ap 100 darba vietas ar lidostas darbību saistītajos uzņēmumos.
100 milj. latu liels finansējums paredzēts valsts dzelzceļa ritošā sastāva atjaunošanai. Īstenojot šo projektu, būtiski palielināsies ritošā sastāva uzturēšanas un ekspluatācijas efektivitāte, samazinot izmaksas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai. Tas, savukārt, pārskatāmā nākotnē sekmēs iespējams sekmēs valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu samazināšanos par aptuveni 7 milj. latu jeb 17%. Turklāt projekta realizācija ir galvenais priekšnoteikums vagonbūves atjaunošanai Latvijā, kas radītu vismaz 150 jaunas darbavietas, nodrošinot aptuveni 50% no nepieciešamā darbaspēka resursa izmantošanu Latvijā.
Starptautiskās lidostas „Rīga” integrācijai dzelzceļa tīklā plānotais KF finansējums ir 33 milj. latu. Šis ir vilciena Rail Baltica projekta pirmās kārtas realizācija, paredzot esošās infrastruktūras modernizāciju. Rail Baltica projekts kopš Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā ir iekļauts Eiropas transporta tīklā kā viens no 30 prioritārajiem transporta projektiem. Projekta realizācija ļautu palielināt dzelzceļa staciju caurlaides spēju, kas ir nozīmīgs faktors tranzīta nozares attīstībai.
Infrastruktūras attīstībai Krievu salā, lai ostas aktivitātes pārceltu no pilsētas centra, plānotais KF finansējums ir 53,6 milj. latu. Īstenojot šo projektu, iecerēts atbrīvot Andrejsalas un Eksporta ostas teritoriju Latvijas galvaspilsētas attīstībai. Ir plānota ostas iekšējās infrastruktūras izveide Krievu salas teritorijā, lai nodrošinātu 4 piestātņu darbību dažādu beramkravu pārkraušanai, veicinot transporta nozares pakalpojumu eksportu un ostas apgrozījuma pieaugumu. Tas veicinātu kravu apgrozījumu līdz 26 milj. t 2030. gadā. Ostas infrastruktūras izveide Krievu salas neapgūtajā teritorijā rada priekšnosacījumus papildu termināļu būvniecībai, nākotnē piesaistot papildu investīcijas. Būvdarbu realizācijas laikā tiktu nodrošinātas ap 2000 darba vietas, bet pēc projekta īstenošanas ap 1000 darba vietu, galvenokārt stividoru uzņēmumos.
