RAPLM ministrs Edgars Zalāns izstrādājis savu piedāvājumu valsts pārvaldes reformai. Eksperti šo piedāvājums atzinuši par labāko, bet kritika no dažu deputātu puses izskan.
Savus argumentus par plāna efektivitāti skaidro Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdēts Oskars Spurdziņš (TP), kurš atzīst, ka plāns nodrošinās sekmīgu valsta pārvaldes darbu.
Zalāna plāns nav nekāds meteorīts. Tajā nav skandāla. Politiķiem nepatīk par to runāt, jo nav atrodami pretargumenti. Tāpēc ieinteresējos par kolēģes Ilmas Čepānes rak stu par Edgara Zalāna valsts pārvaldes reformu plānu, kas publicēts 23. oktobra “Latvijas Avīzē”. Ar patīkamu sa traukumu ķēros klāt rakstam, taču nācās vilties, secinot, ka deputāte vai nu apzināti, vai neapzināti ir palaidusi garām virkni būtisku faktu.
Ministra Zalāna plāns tapis, lai izvairītos no vienkāršotas un mehāniskas griešanas. Plāns paredz būtiski samazināt ministriju skaitu, kā arī virkni valsts pakalpojumu sniegšanas funkcijas nodotu reģioniem. Būtisks punkts plānā ir valsts pārvaldes audita veikšana, par pamatu ņemot iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegtos valsts pārvaldes pakalpojumus.
Plāns paredz, ka ministrijas varēs izdot atsevišķus noteikumus. Čepānes kundze norāda uz slikto vēsturisko pieredzi padomju laikos un prognozē, ka izdotie noteikumi varētu tikt pieņemti sliktā kvalitātē. Jau tagad Ministru kabineta (MK) noteikumus un arī Saeimā pieņemtos likumus 98% gadījumu raksta ministriju juristi. Nav pamata domāt, ka, rakstot noteikumus, kas netiktu pakļauti ilgajam saskaņošanas ceļam MK, tie paši juristi pēkšņi sāktu halturēt. MK noteikumu izstrāde Latvijā vidēji ilgst sešus mēnešus, un šis process visvairāk apgrūtina konkrēto nozari, nevis ministrus.
Čepānes kudze rakstā piekrīt, ka ministriju skaitu varētu mazināt, taču nepiekrīt Attīstības ministrijas idejai. No raksta netop skaidrs – kāpēc? Autore jautā, kāpēc Attīstības ministrijā netiek iekļauta arī Zemkopības ministrija. Šeit cienījamajai profesorei jāatgādina, ka pašreizējā ES atbalsta politika krasi atšķiras no pārējo uzņēmējdarbības veidu regulējuma, tāpēc arī loģiski, ka Zemkopības ministrija plānā atstāta kā atsevišķa institūcija.
Runājot par funkciju nodošanu reģioniem, Čepānes kundze norāda, ka “plānā nav norādītas ne fukcijas,nedz arī nepieciešami grozījumi nodokļu likumos”. Jautājumu par nododamajām funkcijām un resursiem var risināt tikai katras nozares ministrija. Piemēram, RAPLM jau ir nodevusi virkni funkciju plānošanas reģioniem un arī turpmāk plāno politikas īstenošanu vairāk uzticēt pašvaldībām. Tomēr ir svarīgi vienoties par kopēju virzienu! Pilsoniskās savienības (PS) pārvaldītā Aizsardzības ministrija varētu ņemt piemēru no RAPLM un nodot pašvaldībām, piemēram, jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas politikas īstenošanu, kam ministrijas sistēmā ir paredzēta atsevišķa iestāde.
Deputāte bažījas, vai, apvienojot ministrijas, tiešām var ietaupīt. Ministriju skaita samazināšana ļautu ietaupīt apmēram 30 procentus no atbalsta funkcijām, ko pierāda RAPLM un e-lietu sekretariāta apvienošana. Zalāna plānā paredzētā e-pakalpojumu automatizācija, reģionālā ie stāžu tīkla optimizācija spēj dot ietaupījumu līdz 50%. Jāpiekrīt Čepānes kundzei, ka nav veikti konkrēti aprēķini, taču deputātei būtu jāzina, ka tādi veicami tikai, ja valdība vienojas un pieņem politiski atbildīgu lēmumu. Ministra vienpersonisks lēmums – veikt konkrētus aprēķinus visās ministrijās bez politisko partneru atbalsta – būtu izšķērdība.
Nobeigumā jāuzdod jautājums – kāpēc PS nav savu priekšlikumu, kā valsts pārvaldi padarīt efektīvāku un tās sniegtos pakalpojumus – pieejamākus iedzīvotājiem? Pasekojot līdzi balsojumiem Saeimā, nākas secināt, ka tieši PS visbiežāk Saeimā balso pret valdības iniciatīvām. Šķiet, šis būs stāsts par veco, labo koka mucu, kas, ripojot pa Saeimas bruģi, mēdz skanēt skaļi jo skaļi.
Avots: tp.lv / Latvijas Avīze
