Tautas partijas (TP), Latvijas Pirmās Partijas/”Latvijas ceļa” un apvienības “Saskaņas centrs” Saeimas frakciju deputāti iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kaparam, aicinot skaidrot, vai Parex bankas līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošana atbilst valsts interesēm.

Valsts, pārņemot Parex banku, ir ieguldījusi tajā nozīmīgus līdzekļus – miljardu eiro no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem. Līdz ar to V.Dombrovska vadītā valdība ir atbildīga par to, lai rīcība ar banku un tās aktīviem būtu maksimāli sabiedrības interesēs, neradot aizdomas par iespējamu nesaimniecisku rīcību ar valsts īpašumu, uzskata Saeimas deputāti.

Izskanējusī informācija par Parex bankas līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošanu rada aizdomas par nesaimnieciskumu rīcībā ar valsts īpašumā esošas bankas aktīviem un liek apšaubīt vai tiek ievērotas sabiedrības – nodokļu maksātāju – intereses, ņemot vērā valsts ieguldīto Parex bankā. Arī eksperti, izvērtējot šo darījumu un summu, par kādu līzinga kompānija nonākusi privātas bankas īpašumā, izteikuši bažas par darījuma caurskatāmību un atbilstību valsts interesēm.

Kopš 2009.gada 24.februāra, kad Ministru kabinets nolēma valstij piederošās Parex bankas akcijas Privatizācijas aģentūrai, A.Kampars kā Privatizācijas aģentūras valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir tieši atbildīgs par banku un tās darījumiem. Tāpēc deputāti vēlas saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem:

1. Kā ekonomikas ministrs skaidro nesen notikušo darījumu, kurā par līzinga kompānijas pārdošanu Baltkrievijā Parex banka saņēmusi tikai 100 ASV dolāru? Vai A.Kampars uzskata, ka šis darījums atbilst Latvijas valsts interesēm un neliecina par bankas aktīvu pakāpenisku izsaimniekošanu?

2. Vairāki finanšu eksperti atzinuši, ka Parex bankas līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošanas formula ir izteikti neizdevīga pārdevējam – valstij, jo tā nevar pastāvīgi kontrolēt uzņēmumā notiekošo un ar dažādu juridisku mehānismu palīdzību var panākt, ka otra maksājumu summa ir ārkārtīgi neliela. Vai ekonomikas ministrs uzskata, ka šis darījums ir saimnieciski izdevīgs un kādi argumenti par to liecina?

3. Kāpēc tiek atsavināti tieši tie Parex bankas aktīvi, kas ir likvīdi un strādā ar atdevi, un kā šādi darījumi saskan ar Parex bankas restrukturizācijas plānu?

4. Kāpēc lēmums par peļņu nesošu Parex bankas aktīvu izpārdošanu tiek pieņemts pirms Ministru kabinets ir pieņēmis gala lēmumu par Parex bankas restrukturizāciju, to sadalot labajā un sliktajā bankā?

5. Vai, kad un kādā veidā Parex bankas līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošana ir saskaņota ar Eiropas Komisiju un citiem starptautiskajiem aizdevējiem?

6. Vai Parex bankas līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošanu ir rekomendējusi Nomura, kas ir valdības konsultants Parex bankas restrukturizācijas lietā, un kādi ir valdības konsultantu argumenti par šādu rīcību ar bankas aktīviem?

7. Vai šis darījums liecina par caurskatāmu un atbildīgu valsts attieksmi pret sava īpašuma pārvaldīšanu un A.Kampars uzņemas politisko atbildību par šo un citiem darījumiem Parex bankas restrukturizācijas lietā?

8. Kuri ir nākamie bankas aktīvi Latvijā vai ārvalstīs, kurus ir plānots atsavināt, un kā šie plāni ir pamatoti ar Parex bankas restrukturizācijas plānu?

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rullī noteikto TP frakcijas deputāti lūdz atzīt pieprasījumu par steidzamu.

Pieprasījumu iesnieguši deputāti Vents Armands Krauklis, Jānis Urbanovičs, Māris Ārbergs, Juris Dalbiņš, Vitālijs Aizbalts, Mareks Segliņš, Jānis Dukšinskis, Imants Valers, Anatolijs Mackevičs un Igors Pimenovs.

Autors: NRA.lv