Cilvēki vairs nevēlas strādāt par algu, ar kuru nevar izdzīvot; viņu vietas ieņem viesstrādnieki (video)

Cilvēki vairs nevēlas strādāt par algu, ar kuru nevar izdzīvot; viņu vietas ieņem viesstrādnieki (video)

Kādu algu jūs saņemat un cik vēlētos pelnīt? Atbildes uz šiem jautājumiem visbiežāk ir krasi atšķirīgas. Vidēji Latvijā ir viens no zemākajiem atalgojuma apmēriem Eiropā. Pat strādājošs cilvēks var izrādīties arī trūcīgs, bet daudzi par salīdzinoši niecīgu algu nemaz negrib strādāt.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) atzīst – ilgstošie bezdarbnieki nereti atsaka darba devējiem tieši šā iemesla dēļ. Līdzvērtīgu dzīves līmeni, kā strādājot par minimālo algu vai tuvu tai, var nodrošināt arī pabalsti.

NVA bezdarbnieks Sergejs Latvijas Televīzijas raidījumam «Panorāma» stāsta, ka meklē darbu, kur atalgojums būtu ne mazāk kā 300 latu mēnesī. Sarunas gaitā vīrietis gan atzīst, ka bezizejas situācijā atalgojums varētu arī būt pieticīgāks.Citi darba meklētāji ir kategoriskāki un prasa 500 latu algu un vairāk. NVA Rīgas filiālē atzīst, ka ir darba meklētāji, kam šādas prasības ir pamatotas, jo ir gan pieredze, gan kvalifikācija.Taču nereti ambīcijas esot arī lielākas nekā varēšana.

NVA Rīgas reģiona filiāles vadītāja Vija Račinska novērojusi, ka no darba meklētāju puses ir ļoti augstas prasības attiecībā uz algu. «Daudzi saka, kā jūs iedomājieties, es taču ar tādu algu izdzīvot nevaru!» Račinska piekrīt, ka droši vien ar minimālo algu cilvēki arī nevar izdzīvot, bet ir arī otra puse šim jautājumam – ko darba meklētājs var piedāvāt darba devējam, kādas ir iemaņas, prasmes un kvalifikācijas.

Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka Latvijas reģionos uzņēmēji nonākuši pie secinājuma, ka viņiem darbinieki jāmeklē Baltkrievijā, Ukrainā un Ķīnā.

«Līdzīgi kā latvieši brauc uz Īriju darīt smagākos darbus, tāpat šo valstu cilvēki brauc uz Latviju, jo viņu valstī algu līmenis ir vēl zemāks,» stāsta Meņģelsone.

Plašāk skaties «Panorāmas» sižetā!