Pēc sarežģītām debatēm koalīcijai šonedēļ izdevās vienoties par pasākumiem, kas ļaus šā gada budžetā ietaupīt 50 miljonus latu. Taču vairākums pieņemto lēmumu sev līdzi nesīs neizbēgamu cenu kāpumu ne tikai benzīnam un cigaretēm, bet arī elektrībai, gāzei un siltumapgādei.
Vislielāko robu iedzīvotāju maciņos varētu radīt valdības lēmums, ar kuru no 1. jūlija dabasgāzei atcels pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi – mājsaimniecībām tā palielināsies no 12 līdz 22%. Finanšu ministrijas (FM) prognozes liecina: mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto tikai plītīs un mēnesī tērē ap pieciem līdz sešiem kubikmetriem, akcīzes nodokļa kāpums mēneša maksājumus sadārdzinās par vidēji 8,2 santīmiem mēnesī jeb nepilnu latu gadā. Tikmēr mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī apkurei, gadā būs jāmaksā par vidēji 32 latiem vairāk. Daudz smagāku situāciju padara tas, ka paralēli PVN celšanai valdība arī nolēmusi atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumu dabasgāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai un koģenerācijas procesam. Savukārt tas neizbēgami sadārdzinās elektrību un siltumapgādi. Šādu aplēšu pamatā ir Ekonomikas ministrijas sniegtie dati, ka 2009. gadā ar dabasgāzes palīdzību saražotās elektroenerģijas īpatsvars bija 36%, bet bruto patēriņā šāda elektrība sastādīja 28%. Tikmēr ar dabasgāzi saražotās centralizētās siltumenerģijas īpatsvars bija pat 80%. Cenu kāpumu radīs arī akcīzes nodokļa celšana benzīnam no 269 līdz 289 latiem par 1000 litriem. Tādējādi katrs benzīna litrs kļūs dārgāks par apmēram diviem santīmiem. Tiesa, finanšu ministra padomnieks Aleksis Jarockis Neatkarīgajai skaidroja, ka valdība cer uz mazāku cenu kāpumu, raksta NRA.LV.
Tam par iemeslu esot aplēses, ka vasarā, norimstot karadarbībai naftas ieguves valstīs, kā arī beidzoties ziemas sezonai, naftas barela iepirkuma cenām būtu jāsamazinās. Optimistiskās prognozes gan nonāk pretrunā ar pašas valdības aprēķiniem, ka benzīna patēriņš valstī tomēr samazināsies par apmēram 0,5%. Iespējams, tam par iemeslu ir daudz reālistiskākā degvielas tirgotāju atziņa, ka akcīzes paaugstināšana, kā arī nodeva par krīzes rezervju nodrošināšanu benzīna cenu varētu sadārdzināt par apmēram pieciem santīmiem. Finanšu ministrija gan argumentē, ka pat pēc akcīzes kāpuma benzīna cenas Latvijā joprojām nebūs augstākās Baltijā, jo mūsu valstī 1000 litriem degvielas tiks piemērots 289 latus liels nodoklis, kamēr Lietuvā – 308 lati, bet Igaunijā – 300 latu. Ar augstākām cenām jārēķinās arī smēķētājiem, jo valdība izlēmusi celt arī cigarešu akcīzi, kas turpmāk būs 52 lati par 1000 cigaretēm līdzšinējo 48 latu vietā. Finanšu ministrija attaisnojas ar ES direktīvu, kas paredz, ka līdz 2018. gadam Latvijai ir jāsasniedz ES minimālais akcīzes līmenis jeb 68 lati par 1000 cigaretēm. Tikmēr ražotāji aprēķinājuši, ka akcīzes paaugstināšana paciņu pašu lētāko cigarešu šogad sadārdzinās par apmēram 10 santīmiem. Šīm prognozēm piekrīt arī FM. Kāpjot akcīzei, dārgāks kļūs arī stiprais alkohols. FM aplēses liecina: paaugstinot akcīzes nodokli stiprajam alkoholam par 50 latiem jeb 5,6% par 100 litriem absolūtā spirta, 0,5 litru alkoholiskā dzēriena ar absolūtā spirta saturu 40 tilpumprocentu cena varētu palielināties par 12,2 santīmiem, ieskaitot PVN. Paralēli cenu kāpumam Latvijā varētu paaugstināties arī bezdarbs, kas tik tikko sācis lejupslīdi. Lēmums samazināt valsts pārvaldes izdevumus par 5 miljoniem latu praksē nozīmēs, ka praktiski visās ministrijās – izņemot spēka struktūras – tiks atlaisti līdz pat 10% darbinieku, bet pārējiem varētu būt jārēķinās ar algu samazināšanu. Interesanti, ka, lai arī publiski izskanējis viedoklis, ka valdības pieņemtie taupības pasākumi jau šogad ļaus Latvijai konsolidēt 50 miljonus latu, patiesībā 2011. gada budžetā ieekonomēs tikai pusi no šīs summas jeb 26,11 miljonus latu, bet otru pusi – 2012. gada pirmajos sešos mēnešos.
Finanšu ministra padomnieks Aleksis Jarockis to skaidro ar specifisko plānošanas periodu, kura izpratnē gads nav kalendārs, bet gan 12 mēnešu periods, kas sākas līdz ar valdības akceptēto pasākumu īstenošanas brīdi, t. i., 2011. gada 1. jūliju. Tādējādi – neraugoties uz visiem smagajiem lēmumiem – ieguvums šā gada budžetā būs salīdzinoši neliels. Valdība gan cer, ka situāciju nedaudz cerīgāku padarīs veiksmīga ēnu ekonomikas apkarošana, kas šogad valsts budžetu varētu papildināt ar vēl 12,8 miljoniem latu. Aplēses pagaidām netiek ņemtas vērā, jo starptautiskie aizdevēji negrib rēķināties ar vēl neiekasētiem līdzekļiem. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Latvijas apņemšanās ir salīdzinoši pieticīga iepretim, piemēram, Lietuvas ambīcijām cīņā ar ēnu ekonomiku šogad iegūt apmēram 100 miljonus latu.
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv
