Pēc sarežģītām debatēm koalīcijai šonedēļ izdevās vienoties par pasākumiem, kas ļaus šā gada budžetā ietaupīt 50 miljonus latu. Taču vairākums pieņemto lēmumu sev līdzi nesīs neizbēgamu cenu kāpumu ne tikai benzīnam un cigaretēm, bet arī elektrībai, gāzei un siltumapgādei.

Ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas premjera Vladimira Putina saruna Maskavā par gāzes tarifu aprēķina metodikas izmaiņām nenotika veiksmīgi, taču atšķiras viedokļi par iemesliem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), neskatoties uz Krievijas koncerna «Gazprom» izteikumiem, ka nav iemesla mainīt gāzes cenas Latvijai, pauž pārliecību, ka izdosies ar kaimiņvalsts uzņēmumu vienoties par cenu izmaiņām.

Ukraina varēs saņemt gāzi par Krievijas iekšējām cenām, ja Kijeva piekritīs valsts uzņēmuma „Naftogaz” apvienošanai ar „Gazprom”, paziņojis Krievijas koncerna „Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers (attēlā) pēc tikšanās ar Ukrainas enerģētikas ministru Juriju Boiko.

Ar “Gazprom” ir izdevies panākt vienošanos par zemākām gāzes cenām Latvijai, paziņojis AS “Latvijas Gāze” (LG) vadītājs Adrians Dāvis. Tuvākajā laikā Maskavā tiks noslēgta vienošanās par jauno cenu aprēķināšanas metodiku, kas būs spēkā turpmākos trīs gadus.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Ministru prezidentam, Ekonomikas, Finanšu, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijām nosūtījusi vēstuli, kurā pauž bažas, ka apkures cenas nākamajā sezonā var pieaugt par 47%.

2010.gada aprīlī rūpniecības produkcijas izlaide bija 338.4 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Polija vilcinās parakstīt jaunu gāzes līgumu ar Krieviju, vēsta izdevums gazeta.ru. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka Varšava vēlas mainīt līguma nosacījumus, lai nepārkāptu ES likumdošanu. „Polija skaidri paziņoja, ka tā aizkavēs līguma parakstīšanu, jo sākumā apspriedīsies ar mums un izskaidros mums tā saturu, – teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.

Eiropas Savienības ekspertu komisija gāzes jautājumos rekomendējusi Eiropas valstīm nākamās ziemas sezonas priekšvakarā piepildīt ar kurināmo savas krātuves, izmantojot „visus pieejamos avotus”. Par to vēstīts oficiālā Eiropas Komisijas preses relīzē. Par iemeslu šādai rekomendācijai, kā skaidro eksperti, kļuvusi nenoteiktā situācija ar Ukrainas apakšzemes gāzes krātuvju piepildīšanu.

Irākas vadība televīzijas tiešraidē centās pārdot koncesijas uz 20 gadiem sešu naftas un divu gāzes atradņu izstrādei, vēsta BBC News. Tenderis tika izsludināts atradnēm ar 43 miljardus barelu lieliem krājumiem, taču pārdot izdevās tikai koncesiju uz Rumalas (Rumaila) naftas lauku ar 17 miljardus barelu lieliem krājumiem jeb aptuveni 10% Irākas naftas rezervju. Daudzas no kompānijām, kuras uzvarēja izsolēs, atteicās pieņemt Irākas valdības piedāvātos līgumu nosacījumus.