Šveices bankas Julius Bär bijušais menedžeris Rūdolfs Elmers paziņojis, ka nodos interneta vietnei WikiLeaks datus par divu tūkstošu cilvēku un korporāciju kontiem ārzonas bankās, vēsta laikraksts The Guardian.
Pēc Elmera domām, viņa rīcībā esošā informācija liecina par masveida izvairīšanos no nodokļiem, raksta POK.lv
Nodot informāciju, kas ierakstīta CD, Elmers plāno 17. janvārī Londonā, divas dienas pirms viņš stāsies Šveices tiesas priekšā sakarā ar apsūdzību banku informācijas zādzībā. Kompaktdiskos, pēc Elmera vārdiem, atrodas arī dati par aptuveni 40 politiķu banku kontiem.
Elmers tika atbrīvots no Šveices bankas Julius Bär 2002. gadā, sakarā ar aizdomām par informācijas zādzību. Viņš ir zināms starptautiskā mērogā kā viens no starptautisko finanšu institūtu darbības pašiem konsekventākajiem kritiķiem. Šveicē viņu apsūdz likuma par banku noslēpumu pārkāpšanā, dokumentu viltošanā un draudu vēstuļu nosūtīšanā diviem Julius Bär līdzstrādniekiem. Banka noliedz, ka būtu pārkāpusi likumu un apgalvo, ka Elmers pārveidojis nelikumīgā ceļā iegūtos dokumentus.
Kā atgādina laikraksts, Elmers 2008. gadā jau nodeva WikiLeaks rīcībā līdzīgu informāciju. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, tāpat kā 2008. gadā, WikiLeaks neplāno publiskot konkrētu cilvēku vārdus.
Interneta vietne WikiLeaks plaši pazīstama kļuva 2010. gada aprīlī, kad nopublicēja videoierakstu, kurā redzams, kā amerikāņu militārpersonas Irākā no helikoptera apšauda un nogalina neapbruņotu cilvēku grupu. Pēc tam vietnē tika publicēti vēl vairāki desmiti tūkstošu dokumentu par karadarbību Irākā un Afganistānā. Savukārt 28. novembrī vietne sāka publicēt ASV diplomātiskā korpusa slepenos ziņojumus Valsts departamentam Vašingtonā.
WikiLeaks dibinātājs Džūlians Asanžs pašlaik atrodas Lielbritānijā, kuras tiesa 7. un 8. februārī skatīs jautājumu par viņa ekstradīciju uz Zviedriju, kur Asanžu tur aizdomās par seksuāla rakstura noziegumiem. Pēdējais visas pret viņu izvirzītās apsūdzības kategoriski noliedz, apgalvojot, ka viņu vajā par publikācijām WikiLeaks un ka Zviedrija gatavojas viņu izdot ASV.
WikiLeaks dibinātājs un viņa advokāti arī vairākkārt izteikuši bažas par Asanža iespējamo ekstradīciju uz ASV, kur pret viņu, pēc neoficiālas informācijas un amatpersonu izteikumiem, tiek meklētas iespējas izvirzīt apsūdzības. ASV plašsaziņas līdzekļi uzskata, ka Vašingtona centīsies apsūdzēt Asanžu sazvērestībā un ASV armijas ierindnieka Bredlija Meninga mudināšanā nodot WikiLeaks rīcībā slepenus dokumentus, pie kuriem spēja piekļūt militārpersona, kas novedīs pie apsūdzībām spiegošanā. Pats Asanžs noliedzis, ka jebkad būtu ticies vai sazinājies ar Meningu.
2010. gada 7. decembrī Asanžs tika aizturēts Lielbritānijā pēc tam, kad pats labprātīgi ieradās policijā. Bet 16. decembrī Londonas Augstā tiesa pret 240 tūkstošu sterliņu mārciņu drošības naudu atbrīvoja WikiLeaks dibinātāju.
Autors: www.2v.lv
