Līdz šim atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde varēja slēgt līgumu ar ES fondu finansējuma saņēmēju tikai tad, ja iestādes rīcībā bija finanšu resursi līguma saistību izpildei. Saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos turpmāk būs iespēja slēgt līgumu par ES fondu projekta īstenošanu arī tad, ja atbildīgajai iestādei vai sadarbības iestādei nav finanšu resursu līguma saistību izpildei, taču ES fondu finansējuma saņēmējs var īstenot ES fondu projektu par saviem līdzekļiem. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

Vienlaikus tika atbalstīti arī grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi ES fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtību. Atbilstoši izmaiņām tiesību aktā izveidota arī tāda maksājumu plūsma ES fondu projektos, kuros finansējuma saņēmējs nav valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, kas paredz izdevumus valsts budžetā tikai pēc atmaksu saņemšanas no Eiropas Komisijas un atmaksu veikšanu ES fondu finansējuma saņēmējam pēc izdevumu deklarēšanas un atmaksas saņemšanas no Eiropas Komisijas.

Jaunā maksājumu plūsma no pašreizējās maksājumu plūsmas atšķiras ar to, ka ES fondu finansējuma saņēmējam jānodrošina sākotnējais finansējums ES fondu projekta uzsākšanai, nacionālā līdzfinansējuma daļa, kā arī pagarinās laiks, kurā tiek veiktas atmaksas ES fondu finansējuma saņēmējam. Līdztekus tiek atslogots valsts budžets.

Avots: www.nra.lv