Zorgenfreija: Patēriņš cieš pirmais

Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2.9% pret pagājušo ceturksni, un par 1.5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Aprīlis bija līdz šim visdrūmākais krīzes punkts, maijā daudzos aspektos redzama pakāpeniska atkopšanās. Taču vīruss nekur nav pazudis, un iepriekšējo aktivitātes līmeņu sasniegšana daudzās nozarēs vēl ilgi būs neaizsniedzams sapnis. Swedbank prognozē, ka IKP šogad saruks par 7.5%, un atkopsies tikai lēni un pamazām, augot par 4.3% 2021. gadā.

IKP kritumu 1. ceturksnī noteica kritums privātajā patēriņā, īpaši transportam un kultūrai atvēlētajos izdevumos. Par ievērojamu patēriņa kritumu Covid-19 iespaidā jau liecināja Swedbank karšu transakciju dati, taču, līdz ar ierobežojumu atcelšanu, pēdējās nedēļās tie norāda uz situācijas uzlabošanos. Arī mājsaimniecību noskaņojums pēc aprīļa kritiena maijā ir uzlabojies – līdz ar to, ja vīrusu izdosies kontrolēt, patēriņš pamazām atkopsies.

Savukārt, piemēram, investīcijas un eksports gada sākumā pat uzrādīja straujākus pieauguma tempus, nekā pagājušajā gadā. Tik labi rezultāti gan eksportā un investīcijās otrajā ceturksnī neturpināsies. Eksporta pasūtījumi ir nokrituši, un galvenajos eksporta tirgos atkopšanās, lai gan maijā sākusies, taču nav gaidāma strauja. Turklāt globālās tirdzniecības prognozes ir ļoti vārgas, jo atkopšanos kavēs tas, ka attīstības valstīm nav iespēju cīnīties pret vīrusu ar tādu spēku, un pielietot tik plašu ieroču arsenālu kā attīstītajām valstīm.

Labie laikapstākļi nodrošinājuši lielisku būvniecības attīstību, kas uzturējis investīciju kāpumu. Celtniecībā noskaņojuma kritums pēdējos mēnešos nav bijis tik liels kā citos sektoros, taču pasūtījumu apjomi maijā bija 2016. gada līmenī, kas atmiņā palicis kā bēdīgs gads būvniecībai. Līdz ar to otrais ceturksnis nesaudzēs arī šo nozari, taču nākotnē tai visticamāk palīdzēs infrastruktūras projektu bums.

Eiropā un ASV, tāpat kā Latvijā, šobrīd izdodas vīrusu iegrožot, tādēļ tiek atcelti ierobežojumi, un tautsaimniecība sāk pamazām atkopties no slēgtās ekonomikas šoka. Līdz progresu vīrusa apkarošanā un vasarīgo laiku nedaudz uzlabojas arī ekonomikas dalībnieku noskaņojums. Jo labāk tiekam galā ar vīrusu, jo drošāki ir iedzīvotāji un uzņēmumi, un jo straujāk atsākas ekonomiskā aktivitāte. Taču vīruss tepat vien gruzd. Ja tas uzliesmo ar jaunu sparu, un, neskatoties uz uzkrāto pieredzi vīrusa apkarošanā, ekonomiku atkal nākas ilgstoši slēgt, varam ciest smagāk, nekā pirmajā vilnī, jo iepriekšējā tauku kārtiņa ir krietni patērēta. Tad negatīvā spirāle, ko izskatās, ka esam uz šo brīdi apturējuši ar veiksmīgas veselības krīzes vadības un valsts atbalsta palīdzību, atsāksies vēl straujāk.

Atkopšanās posmā ieslēdzas tradicionālās ekonomikas atbalsta metodes, kas nevis mēģina noturēt cilvēkus mājās, bet gan iedrošināt iedzīvotājus un uzņēmumus iet ārā, tērēt un investēt. Taču jāuzmanās, lai, dalot ievērojamo pieejamo līdzekļu apjomu un labu gribot, mēs neiekristu vecajā slazdā – neveiksmīgi saplānots, neefektīvs valsts atbalsts un neproduktīvas investīcijas, kas sliktākā scenārijā rezultējas būvniecības burbulī.

Visbeidzot jāuzsver, ka, atbalstot ekonomiku, mums tā nav jāsaglabā pirms-krīzes izskatā. Mums ir jāizmanto šis brīdis, lai krīzes aizsegā straujāk tuvotos tādai ekonomikai, kuras daļa gribam būt nākotnē – vienlīdzīgākai, zaļākai, konkurētspējīgākai. Lai mainītos, nav un nebūs labāka brīža kā tagad.

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā