Ar uzlabotām urāna bagātināšanas iekārtām un esošo plutonija krājumu Ziemeļkorejai gada beigās būs pietiekami materiāla aptuveni 20 atombumbu izgatavošanai.
Kā vēsta ārvalstu mediji, Ziemeļkoreja izvairījusies no ANO sankcijām desmit gadu garumā, lai slepeni attīstītu urāna bagātināšanas procesu līdz ieroču līmenim. Eksperti pieļauj, ka tas Ziemeļkorejai ļāvis radīt faktiski pašpietiekamu kodolprogrammu, kura spēj saražot aptuveni sešas atombumbas gadā.
Ziemeļkorejas spējas kodolieroču jomā nav iespējams noskaidrot, taču, kā jau vēstīts, Ziemeļkoreja pagājušajā nedēļā veikusi savu piekto un līdz šim spēcīgāko kodolizmēģinājumu. Kodolsprādziena jauda bija apmēram 10 kilotonnas un izsaukusi zemestrīci netālu no Ziemeļkorejas kodolpoligona, kuras stiprumu ASV Ģeoloģiskais dienests novērtēja ar 5,3 magnitūdām.
“Domājams, ka kodolprogramma spēj dot līdz 150 kilogramiem augsti bagātināta urāna gadā,” sacīja viens no vadošajiem ekspertiem par Ziemeļkorejas kodolprogrammu Zigfrīds Hekers, kurš norādīja, ka ņemot vērā valstij esošos plutonija krājumus Ziemeļkorejai šī gada beigās būs pietiekami daudz materiāla 20 atombumbu izgatavošanai.
Jau vēstīts, ka Ziemeļkorejas izaicinošos un paātrinātos centienus attīstīt moderno kodolarsenālu nav atturējušas līdz šim smagākās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijas, kas tika pieņemtas martā.
Martā ANO Drošības padome pēc septiņu stundu garām diskusijām vienbalsīgi piemērojusi Ziemeļkorejai stingrākās un plašākās sankcijas pēdējo divdesmit gadu laikā. Bet, tā vietā, lai reaģētu uz starptautisko spiedienu, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns palielināja kodolprogrammas izmēģinājumu skaitu un testu biežumu, draudot ar kodolenerģijas uzbrukumiem ASV un tās sabiedrotajiem Āzijā.
Kā zināms, Ziemeļkoreja jau kopš 2006. gada ir pakļauta plašām starptautiskām un ASV sankcijām, kas tika pieņemtas pēc tās iepriekš veiktiem kodolizmēģinājumiem.
Foto:Mario Micklisch/https://www.flickr.com/photos/fvfavo//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
