Pēc klusāka oktobra mēneša apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi novembrī atgriezušies pie straujas izaugsmes – gada laikā par 9.1% (oktobrī – par 5.9%). Augušas visas lielākās nozares, tostarp kokrūpniecība, kas, spītējot situācijai mežos, lēni, bet ir audzējusi apjomus (2.2% gada laikā). Tāpat dažas nozares atgriezušās pie astronomiskajiem izaugsmes tempiem virs 20%, 30% (piem., metālizstrādājumu un automobiļu detaļu ražošana).

Pērnā gada 11 mēnešos apstrādes rūpniecība augusi par 8.1%, un varam pavisam droši teikt, ka pērnais gads būs bijis labākais kopš 2012. gada. Vakardien publicētais eirozonas iepirkumu menedžeru indekss apstrādes rūpniecībā liecina, ka pērnais decembris bijis labākais mēnesis visa indeksa pastāvēšanas vēsturē (kopš 1997. gada). Gadam noslēdzoties, iespējams, ļoti labu sniegumu redzēsim arī Latvijas datos par spīti force majeure Latvijas mežos.

Šī gada sākums un gads kopumā solās būt gana jaudīgs. Pasaules un Eiropas ekonomikas turpinās augt, un ārējais pieprasījums palīdzēs ražotājiem un eksportētājiem audzēt gan apjomus, gan apgrozījumu. Tāpat arī spēcīga izaugsme Latvijā un augošais iekšējais pieprasījums turpinās pavērt iespējas realizēt produkciju un nopelnīt vietējā tirgū. Potenciāli vājais punkts saglabājas piedāvājuma pusē un ne tikai vietējā kontekstā. Ražošanas jaudu ierobežojumi eirozonas lielākajās valstīs kļūst aizvien jūtamāki, un tas var pieklusināt apstrādes rūpniecības izplešanos arī pie mums. Investīcijas šī brīža situācijā ir tās, kuras var nodrošināt noturīgu apstrādes rūpniecības sniegumu un bažas par izsmeltajām jaudām mazināt. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka līdz ar straujāku izaugsmi investīciju aktivitāte ir atgriezusies. To ataino tas, ka no visstraujāk augošajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm gan eirozonā, gan arī Latvijā bijušas tās, kuras galvenokārt ražo investīciju preces.

Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste