Veselības ministres prioritātēm valdība netiekot līdzi

Galvenais paveiktais uzdevums veselības nozarē šīs valdības pirmā gada laikā ir divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu atcelšana, norāda veselības ministre Ilze Viņķele. Taču vienošanās par pavisam tuvas nākotnes veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmu vēl nav, vēsta NRA.lv.

Lai arī nupat Veselības ministrija nākusi klajā ar dokumentu par likuma izmaiņām valsts obligātās veselības apdrošināšanas jomā, piedāvājot veselības iemaksas veikt pilnīgi visiem strādājošajiem neatkarīgi no nodarbinātības veida, tomēr pagaidām šādas nodokļu izmaiņas politiski nav apspriestas un valdība par tām nav diskutējusi. I. Viņķele saka: Veselības ministrija bijusi gatava šīs sistēmas sakārtošanā iet lielākiem soļiem, un citi tās tempam nav turējuši līdzi.

Atzīstot, ka pirmais gads ministra amatā ir specifisks, jo pusi no darba laika ir jāapzina situācija nozarē, veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka gada laikā ir paveikts pietiekami daudz, lai par to tagad varētu runāt. «Lielākais pagājušā gada sasniegums ir tāds, ka mēs nepiedzīvojām pacientu šķirošanu pēc nodokļu maksātāja statusa un nepiedzīvojām situāciju, ka ārsts kļūst par nodokļu inspektoru,» saka I. Viņķele. Tātad galvenais sasniegums – divu grozu atcelšana jeb apturēšana. Pagājušajā nedēļā ministrija nāca klajā ar jaunu piedāvājumu – mainīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu un noteikt, ka valsts obligātajai veselības apdrošināšanai ir pakļauti visi iedzīvotāji neatkarīgi no nodokļu maksātāja statusa. Tie, kuri līdz šim nemaksāja veselības iemaksas, tās sāktu maksāt. Veselības ministrija ir piedāvājusi apspriešanai arī konkrētu iemaksu apmēru. Zīmīgi, ka šis piedāvājums nācis vēl pirms diskusijas par nodokļu sistēmu un tās iespējamo reformu. Par to ministre saka: «Mēs bijām gatavi šīs sistēmas sakārtošanā iet lielākiem soļiem, diemžēl mūsu tempam neturēja līdzi kolēģi koalīcijā un premjers. Bet mēs neesam apturami un vairs nekavēsimies un nepaļausimies uz apsolījumiem visu kārtot nodokļu revīzijas laikā. Tagad mēs iesim un darīsim savu darbu tādā ātrumā, kā uzskatām par nepieciešamu.» To, kā šī iniciatīva pavērsīsies, sabiedrība uzzinās jau tuvākajā laikā.

Par otru būtiskāko notikumu veselības aprūpē ministre uzskata jau veiktās izmaiņas zāļu sistēmā un vēl plānotās. Pagājušajā gadā tika panāktas izmaiņas kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā. No šā gada 1. aprīļa receptēs izrakstīs zāļu aktīvo vielu, savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar zemāko pacienta līdzmaksājumu. Šīs kārtības maiņu veselības ministre sauc par ļoti būtisku, jo tas ļaušot pacientiem gada laikā ietaupīt 20 miljonus eiro, kā arī radīšot spiedienu uz zāļu ražotājiem samazināt zāļu cenas. Veselības ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus zāļu piecenojumu pārskatīšanai, aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijos, kā arī strādā pie zāļu tirgus caurskatāmības, apstiprina Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Tomēr konkrētus priekšlikumus ministrija pagaidām nepublisko.

Liels izaicinājums veselības nozarē būs slimnīcu līmeņu pārskatīšana jeb reforma. I. Viņķele stāsta, ka pašlaik notiek vērienīga, līdz šim nebijusi slimnīcu vērtēšana, kur «ar vislielāko rūpību, objektīvi un bezkaislīgi tiek novērtēta katra slimnīca». Veselības ministrija pārskata katras slimnīcas sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, konkretizējot, kādi pakalpojumi un kādā apmērā slimnīcās tiek sniegti. Rezultātā notiks slimnīcu līmeņu pārskatīšana, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgā, universitāšu klīnikās un daudzprofilu reģionālajās slimnīcās. Nevienu slimnīcu gan nav plānots slēgt, taču to darbības profili varētu tikt mainīti. Tā kā šā gada veselības budžeta līdzekļi jau ir sadalīti, visticamāk, šogad būtiskas pārmaiņas slimnīcu darbā nebūs, tātad – 2021. gadā. Neatkarīgā rakstīja, ka starpziņojums valdībai par slimnīcu līdzšinējo darbu ir gatavs un gaida izskatīšanu valdībā.

Veselības ministre uzsvēra arī veiktos uzlabojumus psihiskās veselības aprūpes jomā – ir apstiprināts plāns psihiskās veselības ambulatorās aprūpes attīstībai, lai savlaicīgi palīdzētu cilvēkiem ar psihiskās veselības sarežģījumiem. Izmaiņas jau ir veiktas attiecībā uz zālēm, kas tagad izmaksā lētāk – atsevišķām diagnozēm noteikta 100 procentu kompensācija. Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Šerna pastāstīja, ka ir uzsākta arī psihiatrijas slimnīcu reorganizācija, lai uzlabotu ārstniecības pieejamību un kvalitāti pacientiem.

Veselības ministre savu paveikto un uzsākto darbu sarakstā gan neuzsvēra mediķu algu jautājumu. «Par mediķu protestos panākto nerunāju, jo tas nav ministrijas panākums,» sacīja I. Viņķele, taču cilvēkresursu jautājums būs prioritāte – ir sākts darbs pie atalgojuma sistēmas pilnveides. Taču arī par šo jautājumu «detaļas un diskusijas nepubliskojam», janvāra beigās būs starpziņojums valdībai.

Inga Paparde

Foto: Valsts kanceleja