Tā kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), anulējot VEF bankas licenci, ir pilnībā apturējusi šīs bankas darbu, noguldītāji, kuri savus iekrājumus glabāja VEF bankā, varēs saņemt garantēto atlīdzību, sākot ar pirmdienu.
FKTK lēmums aizliedz VEF bankai veikt jebkurus darījumus un naudas norēķinus. Pēc būtības tas nozīmē, ka banka vairs nedarbojas, Neatkarīgajai apstiprināja FKTK biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Joela. VEF banka pēc aktīvu apmēra ir mazākā no Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm – tās kopējā tirgus daļa banku sektorā ir 0,02%. Pagājušā gada laikā bankas kredītportfeļa apjoms samazinājies no 2,2 miljoniem latu līdz 1,6 miljoniem latu gada beigās. Klientu noguldījumu apjoms kritās uz pusi – no 2,8 miljoniem latu līdz 1,2 miljoniem latu. Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, VEF bankā naudu maija sākumā glabāja vien 170 personas, no kurām tikai divdesmit personu uzkrājumi pārsniedza 1000 latus.
FKTK padome ir uzdevusi VEF bankai, sadarbojoties ar FKTK iecelto pilnvarnieku, izmaksāt klientiem atlīdzību garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro vienam noguldītājam. To, cik personu noguldījumi VEF bankā pārsniedz 50 000 eiro, FKTK neatklāj.
Fiziskas personas šo naudu var saņemt vai nu skaidrā, vai ar pārskaitījumu, juridiskās – tikai pārskaitījuma veidā. FKTK ir noteikusi, ka VEF banka, izmaksājot šo atlīdzību skaidrā naudā vai veicot pārskaitījumu, nav tiesīga piemērot komisijas vai jebkādu citu maksu par šo darbību veikšanu. Garantētās atlīdzības saņemšanai personām jāvēršas VEF bankas juridiskajā adresē – Brīvības gatvē 197, Rīgā, uzrādot personas identitāti apliecinošu dokumentu.
Tā kā lēmuma pieņemšanas dienā, tas ir 26. maijā, VEF bankas finanšu līdzekļi ir bijuši pietiekami, lai banka pati nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu klientiem, FKTK uzskatīja, ka nav nepieciešams nodrošināt garantētās atlīdzības izmaksu ar Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem, skaidroja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.
Maija sākumā darbu valdē pēc paša vēlēšanās pārtrauca Arvis Freibergs, kas savulaik ieņēma VEF bankas valdes priekšsēdētāja amatu. Vai šajā bankā naudu glabāja A. Freibergs, arī to FKTK neatklāja. To liedzot Kredītiestāžu likuma 61. un 61. pants.
“Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši FKTK atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,” sacīja A. Dravniece.
VEF bankas nedienas sākās 2005. gada aprīlī, kad ASV Valsts kase divas Latvijas bankas – VEF banku un Multibanku – minēja kā iespējamās naudas atmazgātājas. 2006. gadā ASV Finanšu noziegumu novēršanas tīkls aizliedza VEF bankai veikt darījumus ASV dolāros. Kopš tā laika bankai vairākkārt mainījušies akcionāri. Arī šī gada ASV valsts departamenta Naudas atmazgāšanas un finanšu noziegumu ziņojumā pieminēta VEF banka, kas tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu. Pret to ASV kopš 2006. gada augusta ir ieviesusi sankcijas, kas vēl joprojām ir spēkā.
2006. gadā līdzīgas sankcijas tika piemērotas toreizējai Multibankai (tagad SMP banka), kurai vēlāk tās tika atceltas. Šī banka aizņem Latvijā aptuveni 0,5% no kopējā banku sektora, tās aktīvi pirmajā ceturksnī palielinājušies par 17,7 procentiem, sasniedzot 98 736 800 latus.
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
