Valsts glābs airBaltic, upurējot Fliku

Valsts glābs airBaltic, upurējot Fliku

Valdības sēdē aiz slēgtām durvīm ministri vakar tomēr vienojās glābt nacionālo lidsabiedrību airBaltic.

Glābšanas operācija gan īstenosies tikai tad, ja tiks izpildītas četras stingras prasības, proti, nomainīts līdzšinējais kompānijas menedžments, ieskaitot kompānijas prezidentu, tas ir, Bertoltu Fliku, mainīts akcionāru līgums, grozīti statūti un lidosta Rīga saglabāta kā airBaltic bāzes vieta, raksta NRA.lv.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aicināja premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) sasaukt valdības sēdi, lai pieņemtu lēmumu par valsts kā akcionāra tālāko rīcību saistībā ar airBaltic, uzsverot, ka tālāka vilcināšanās sagādā uzņēmumam zaudējumus. Vakar airBaltic jautājums valdības sēdes darba kārtībā parādījās tikai pusstundu pirms sēdes sākuma, nomaskēts aiz nosaukuma Dienesta vajadzībām. Pēc trīs stundu ilgām pārrunām valdība pieņēma lēmumu glābt aviokompāniju, izvirzot četrus nosacījumus.

Tie ir – līdzšinējā menedžmenta nomaiņu, akcionāru līguma un statūtu maiņu, kā arī lidostas Rīga saglabāšanu par bāzes lidostu, pēc valdības sēdes stāstīja U. Augulis. Šos nosacījumus otram airBaltic akcionāram – Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) – darīs zināmus finanšu konsultants Prudentia, kuram par prasībām jāinformē arī B. Fliks. LNT raidījumam 900 sekundes B. Fliks atzīst: ja viņa atrašanās kompānijas vadībā ir vienīgais priekšnosacījums tālākām darbībām, viņš neturēsies pie sava krēsla. Vēl pirms vakardienas valdības lēmuma viņš gan uzsvēra, ka nekādā gadījumā nepiekritīs akcionāru līguma izmaiņām, kas dotu valstij tiesības ietekmēt uzņēmuma vadību.

Prudentia divu nedēļu laikā uzticēts izvērtēt divus iespējamos tālākās rīcības scenārijus saistībā ar airBaltic. Viens no tiem paredz atpirkt BAS piederošās airBaltic akcijas, lai valsts pilnībā pārņemtu lidsabiedrību. Otrs variants paredz saglabāt esošo akcionāru struktūru, abiem akcionāriem kopā ieguldot 63 miljonus latu. «Tāds variants, ka valsts kļūtu par airBaltic mazākuma akcionāru, netiek izskatīts,» uzsvēra U. Augulis. Pēc viņa teiktā, precīzie attīstības scenāriji un to īstenošanai nepieciešamās naudas summas būs zināmas pēc divām nedēļām, kad ar saviem aprēķiniem nāks klajā Prudentia.

«Tad, kad skaidrāk iezīmēsies kāds no iespējamiem scenārijiem, Finanšu ministrija vērtēs iespējamos naudas avotus. Tā nebūs viegla izvēle. airBaltic, pretēji B. Flika solījumiem, strādā ar zaudējumiem, un valdībai bija jāizšķiras, vai nu glābt aviokompāniju uz noteiktiem nosacījumiem, vai nedarīt neko, vai arī atdot uzņēmumu kādam trešajam mazākuma akcionāram, taču tas nebūtu labākais variants, ko neieteica arī finanšu konsultants» skaidroja premjers V. Dombrovskis (Vienotība).