Vairāk nekā puse iedzīvotāju lielākās problēmas ekonomikā vēl tikai gaida

Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka savu finansiālo situāciju var uzlabot, atrodot papildu darbu un iespējas piestrādāt, savukārt aptuveni tikpat daudz respondentu prognozē, ka valsts ekonomika sāks attīstīties jau pēc diviem gadiem. Šādu viedokli cilvēki pauduši jaunākajā “DnB NORD Latvijas barometrā”.

Jaunākā pētījuma pirmajā daļā gan noskaidrots, ka vēl arvien esam kritiski par situācijas attīstības virzienu Latvijā, jo 72% aptaujāto, kas ir par trīs procentu punktiem mazāk nekā iepriekš, pauduši uzskatu, ka tas ir nepareizs, bet 11% tāpat kā pagājušajā mēnesī ir bijuši pārliecināti, ka attīstības virziens ir pareizs.

Ekspertu diskusijā, kas notika prezentācijas pasākumā, finanšu un investīciju pakalpojumu kompānijas “Prudentia” partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis pauda viedokli, ka pamazām atgūstam optimismu. “Kad tika uzsākts “DnB NORD Latvijas barometrs”, 20% iedzīvotāju uzskatīja, ka valsts attīstās pareizā virzienā. Šī rādītāja zemākais punkts bija 3%, bet tagad atgūta puses – 11% iedzīvotāju uzticība.

Tas liecina par nopietnu optimisma pieaugumu. Manuprāt, kritums un paģiras pēc ekonomikas augšupejas ballītes notika ātri, tāpēc tagad sliktāk strauji vairs nekļūst,” sacīja Ģ.Rungainis, piebilstot, ka jau kopš pērnā gada septembra naudas apgrozība ir pieaugusi, tādejādi šo nelielo uzplaukumu var uzskatīt par “krišanas” beigām.

Uzdodot “DnB NORD Latvijas barometra” ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka pamazām uzlabojas viedoklis par to, kādā situācijā pašlaik ir Latvijas ekonomika: par pieciem procentu punktiem – līdz 45% – pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka tā nemainās, savukārt līdz 46% sarucis pesimistu skaits, kuri pauduši viedokli, ka situācija vēl pasliktinās.
Pretstatā novērotajam viedokļu uzlabojumam par valstī notiekošajiem ekonomikas procesiem arvien turpina saglabāties zems sava ģimenes finansiālā stāvokļa novērtējums, jo 19% to raksturoja kā ļoti sliktu, 38% – drīzāk sliktu, bet tikpat – kā viduvēju. Tikai 4% respondentu sacīja, ka viņu ģimenes budžets saucams par drīzāk labu.

Vēl arvien lielākā daļa cilvēku uzskata, ka pašreiz atrast labu darbu ir gandrīz neiespējami, jo šādu iespēju par drīzāk sliktu un sliktu novērtēja 86% iedzīvotāju. Arī valdības darbu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju “DnB NORD Latvijas barometrā” vērtē negatīvi, jo 44% pauda uzskatu, ka tas ir pilnībā neapmierinošs, 42% sacīja, ka tas ir drīzāk neapmierinošs, bet 11% apliecināja, ka jūtas drīzāk apmierināti. Pilnībā apmierināti ar mūsu ministru paveikto bija 1% aptaujāto.

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš piekrita Ģ.Rungaiņa iepriekš izteiktajai idejai par to, ka būtu lietderīgi plaši diskutēt par jautājumu, ka pārdodot 25% akciju valstij piederošajos uzņēmumos un šo naudu ieguldot īpašos investīciju fondos, konkrētie līdzekļi tiktu iepludināti ražošanas uzņēmumos. Taču šim procesam būtu jānodrošina maksimāla caurspīdība, iesaistot starptautiskos auditorus, tādējādi izvairoties no 90.gadu privatizācijas procesam raksturīgajām kļūdām.

“DnB NORD Latvijas barometra” otrajā daļā šoreiz noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par dažādiem jautājumiem saistībā ar ekonomiku – kā viņi prognozē situācijas attīstību, kādas galvenās kļūdas tika pieļautas tā sauktajos “treknajos gados” u.c.
Lai arī galvenie makroekonomikas rādītāji liecina un arī masu medijos citētie eksperti pauž, ka pēdējos mēnešos vērojami nelieli uzlabojumi ekonomikā, iedzīvotāji noskaņoti kritiski – 52% pauduši uzskatu, ka lielākās problēmas ekonomikā vēl ir tikai priekšā, bet 31% tās izjūtot pašreiz.

Tikai 8% izjūtot, ka krīze ir pārvarēta, bet 1% respondentu izteikušies, ka nekādas problēmas Latvijas ekonomikā nav un nav bijušas, jo viedoklis par sarežģījumiem ekonomikā radies mākslīgi.

Pārsteidzoši rezultāti tika iegūti, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par to, kad varētu sākt uzlaboties ekonomiskā situācija Latvijā, jo tikai 16% uzskatīja, ka tas notiks tuvāko divu gadu laikā, bet 22% pauda, ka izmaiņas nav gaidāmas ātrāk kā 2013. – 2014.gadā. Visvairāk jeb 34% cilvēku izvēlējās atbildi, ka uzlabojumi būs vēlāk, neprecizējot – kad, bet 10% bija noskaņoti galēji pesimistiski, sakot – nekad.

Jaunākajā pētījumā noskaidrots – 35% iedzīvotāju uzskata, ka viņu ģimene nekad līdz šim tik slikti nav dzīvojusi, savukārt 17% norādījuši, ka pašreizējā situācija ir salīdzināma ar ekonomisko pārmaiņu laiku 90. gadu sākumā.
Taču 20% aptaujāto norādīja, ka ienākumus sev un ģimenei varētu palielināt, atrodot papildu darbu, bet 15% sacīja, ka, lai palielinātu mājsaimniecības ienākumus, būtu nepieciešams vispār meklēt jaunu darbu. “DnB NORD Latvijas barometrā” noskaidrots, ka 13% aptaujāto kā vienīgo iespēju palielināt ģimenes budžetu saredz kāda ģimenes locekļa došanos uz ārzemēm peļņā.

Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle sacīja, ka Latvijā ir ļoti zema dzimstība, kas ievērojami ierobežo darbaspēka resursus. “Ja investori redz, ka resursi ir nepietiekami un nebūs kvalificēta darbaspēka, tad viņi jau aizdomīgi raugās uz Latviju kā valsti, kur nav droši investēt,” sacīja A.Šķēle.
Gandrīz puse jeb 49% aptaujāto, jautāti par to, kā vērtē savus iepirkšanās paradumus, norādīja, ka preces un pakalpojumus vienmēr iegādājas apdomīgi (konsultējoties ar citiem ģimenes locekļiem, salīdzinot cenas, rēķinot līdz, cik izdevīgs ir pirkums u.c.).

No visiem respondentiem 33% pauda, ka biežāk tērē naudu apdomīgi, bet gadās arī kādi spontānie pirkumi, bet 10% vēl arvien iepērkas, neplānojot un nerēķinot līdz izdevumus. Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka, iegādājoties preces un pakalpojumus, visbiežāk pārmaksāt nākas par medikamentiem un veselības aprūpi.

Šādu viedokli pauda 76% cilvēku, bet 62% respondentu sacīja, ka mājokļa uzturēšana ir daudz dārgāka nekā reālās izmaksas. Tikai nedaudz vairāk par pusi jeb 54% pauda uzskatu, ka pārmaksājam arī par pārtiku.
Lai arī daudzi atzīst, ka tā sauktajos “treknajos gados” pieļauts daudz kļūdu, 28% “DnB NORD Latvijas barometrā” atzīst, ka šādu uzplaukuma laiku nemaz nav pieredzējuši, bet nedaudz vairāk jeb 30% norādīja, ka paši nav darījuši neko, ko vajadzētu nožēlot.

Trešā biežākā atbilde uz jautājumu par to, kādas kļūdas katrs personīgi ir pieļāvis “treknajos gados”, bija – “neveicu uzkrājumus”, ko izvēlējās 24% respondentu. Savukārt, atbildot uz jautājumu par valstī kopumā pieļautajām kļūdām, trīs populārākās atbildes bija – pārāk lieli izdevumi valsts pārvaldes aparātam (71%), korupcija (69%), valsts izzagšana (65%).

“DnB NORD Latvijas barometrā” noskaidrots, ka 25% respondentu par paraugu ekonomikas veidošanā ieteiktu Skandināvijas valstis, bet 12% – Lietuvu un Igauniju.

Autors: BNA.LV