Latvijā pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu, raksta NRA.lv.
Pozitīva uzņēmumu bilance, tas ir, jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam pārsniedzot likvidēto skaitu, šā gada pirmajā pusgadā bijusi vien 16 pašvaldībās. Latvijā šajā laikā kopumā uzņēmumu bilance bijusi negatīva – reģistrētas 5549 jaunas kapitālsabiedrības, bet likvidētas 17 960 kapitālsabiedrības, liecina Lursoft dati. Pozitīvā ziņa – jaunas kapitālsabiedrības pirmajā pusgadā reģistrētas visās 119 pašvaldībās, no tām 44 šogad reģistrēts lielāks skaits jaunu uzņēmumu nekā pērn attiecīgajā periodā. Piemēram, Ventspilī šī gada pirmajā pusgadā reģistrēts par aptuveni 30 procentiem vairāk jauni uzņēmumu nekā pērn tādā pašā laika periodā. Pirmajā pusgadā reģistrēto jauno kapitālsabiedrību kopējais pamatkapitāls bijis 77,1 miljonu eiro liels, kas, salīdzinot ar 2018. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, ir par 29,56 miljoniem eiro vairāk.
Neaktīvos izslēdz automātiski
Kopumā pirmajā pusgadā likvidēts par 6965 kapitālsabiedrībām vairāk nekā 2018. gada tādā pašā laika posmā. Iemesls tik straujam likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumam meklējams nevis apstāklī, ka uzņēmēji pēkšņi izlēmuši pārtraukt uzņēmējdarbību un likvidēt uzņēmumus, bet gan Uzņēmumu reģistra centienos īstenot Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabot situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā, tostarp automatizēti izslēdzot no reģistra ekonomiski neaktīvās kapitālsabiedrības. Piemēram, šā gada 14. janvārī vienas dienas laikā likvidēti 6647 uzņēmumi, 13. februārī – 3408 uzņēmumi, 29. martā – 749 uzņēmumi. Šajās trijās dienās vien likvidēta vairāk nekā puse no visiem šī gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem. Kā atzīst Uzņēmumu reģistrā, vienkāršotas likvidācijas kārtībā no reģistra izslēgtas augsta riska komercsabiedrības, kas nav atklājušas patiesos labuma guvējus, kā arī neaktīvie uzņēmumi. To, ka lielākā daļa uzņēmumu likvidēti vienkāršotās likvidācijas ceļā, parāda arī Lursoft apkopotie dati. Tikai 10,3 procenti no šogad likvidētajiem uzņēmumiem bija iecelts likvidators. Nelielai daļai (2,7 procentiem) no šiem uzņēmumiem bija apturēta saimnieciskā darbība, bet 4,4 procentiem likvidācijas brīdī bija aktīvs nodrošinājums.
Starp likvidētajiem – arī šogad reģistrēti uzņēmumi
Lursoft dati liecina, ka šogad likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir deviņi gadi. Nedaudz vairāk nekā divi procenti no šogad likvidētajiem uzņēmumiem reģistrēti pēdējo trīs gadu laikā, bet 13 uzņēmumi nav nostrādājuši pat gadu, jo reģistrēti tikai šogad.
Lursoft kā piemēru min datu apstrādes uzņēmumu SIA Paku serviss, kas reģistrēts 13. martā, bet likvidēts – jau 1. jūlijā. Uzņēmumam šo dažu mēnešu laikā nav reģistrēti ne nodrošinājumi, ne arī citi apgrūtinājumi. Likvidētā uzņēmuma vienīgā dalībniece bijusi Olga Pogoņina, kura šogad reģistrējusi vēl divus uzņēmumus -SIA Sūti gudri un SIA Superbirojs. Abi šie uzņēmumu savu darbību turpina.
Tāpat kā likvidētā SIA Paku serviss, arī lielākais vairākums no šogad likvidētajiem uzņēmumiem bijuši reģistrēti Rīgā. Pēc Lursoft aprēķiniem, galvaspilsētā reģistrēti 70 procenti no visiem gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem, bet vēl 13,9% – Pierīgā. Pārējos reģionos likvidēto uzņēmumu skaits ir līdzīgs, neskaitot Latgali. Šajā Latvijas reģionā likvidēto uzņēmumu skaits šogad ir divas reizes mazāks nekā, piemēram, Zemgalē. Proti, Zemgalē 2019. gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēts 921 uzņēmums, Latgalē – 453. Starp šogad likvidētajiem uzņēmumiem Latgalē pārsvarā ir astoņus gadus veci uzņēmumi, lielākoties sabiedrības ar ierobežotu atbildību un trešdaļā gadījumu – no Daugavpils.
Parādā – vairāk nekā 180 miljoni eiro
Vislielākajā skaitā starp likvidētajiem uzņēmumiem ar nodrošinājumiem ir tirdzniecības un būvniecības uzņēmumi, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. Tieši šo nozaru uzņēmumi šī gada pirmajos septiņos mēnešos visbiežāk arī likvidēti. Lursoft pētījums atklāj, ka no visiem pētījuma laikā analizētajiem likvidētajiem uzņēmumiem 14% strādājuši vairumtirdzniecības, 12% – mazumtirdzniecības, bet 5,6% – specializēto būvdarbu sfērā.
Trešajai daļai no šogad likvidētajiem uzņēmumiem bijuši nodokļu parādi. Balstoties uz VID sniegto informāciju, šo uzņēmumu kopējais nodokļu parāds likvidācijas brīdī bija 188,33 miljoni eiro. Lielākais nodokļu parādnieks, pēc Lursoft datiem, starp likvidētajiem uzņēmumiem šajā laikā bija SIA VECTORS, kura līdz likvidācijas brīdim bija uzkrājusi 13,59 miljonus eiro nodokļu parādu.
Pirms pieciem gadiem reģistrētais automobiļu tirgotājs SIA VECTORS pārskatus iesniedzis par pirmajiem trīs savas darbības gadiem, un tā apgrozījums strauji kāpis – 2014. gadā tas bija deviņi tūkstoši eiro, 2015. gadā jau 51,9 tūkstoši, bet 2016. gadā apgrozījums pieaudzis līdz 261 tūkstotim eiro. Savukārt 2017. gadā VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, reģistrēts liegums uzņēmumam reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot vai grozīt, kā arī veikt uzņēmuma reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu vai dalībnieku maiņu. Lursoft datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka uzņēmums tiesājas ar VID, cenšoties panākt administratīvā akta, visticamāk, par nodokļu uzrēķinu, atcelšanu.
No šogad likvidētajiem uzņēmumiem vairāk nekā miljonu eiro liels nodokļu parāds bijis 25 uzņēmumiem, un tie visi likvidēti vienkāršotās likvidācijas kārtībā, jo nevienam nav bijis iecelts likvidators.
Ceturtā daļa – ar ārvalstu kapitālu
Tajā pašā laikā redzams, ka starp visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem tādu, kuru dalībnieku vidū ir arī ārvalstnieki, ir ievērojami vairāk. Pēc Lursoft aprēķiniem, tādu ir nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa no 2019. gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem – 26,4 procenti.
Pārskatus par 2018. gadu no šiem uzņēmumiem iesniedzis vien retais – tikai katrs 24. no ārvalstniekiem piederošajiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem. Apgrozījuma ziņā lielākais to vidū bijis baltkrievu uzņēmējiem piederošais vairumtirdzniecības uzņēmums SIA RAIDO TRADING, kura apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, pērn sarucis par 70%, līdz ar to uzņēmuma vadība norādījusi, ka pagājušais gads bijis ekonomiski nestabils un bez ekonomiskās attīstības.
Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018. gadā likvidētā SIA RAIDO TRADING apgrozījusi 3,7 miljonus eiro, reizē uzrādot 1,5 miljonus eiro lielus zaudējumus. Likvidācijas brīdī uzņēmumam bijis aptuveni 224 eiro liels nodokļu parāds.
Piektā daļa no šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuru dalībnieku vidū ir ārvalstnieki, ir ar Krievijas kapitālu, bet 13% gadījumu dalībnieki bijuši no Lietuvas. Gana bieži likvidēto uzņēmumu.
Ilze Šteinfelde
