Pēc viņa vārdiem, 2013. gada pirmajos trīs ceturkšņos ne visas nozares uzrādīja labu rezultātu, bet vairākos segmentos tika konstatēts pieaugums. Piemēram, ikdienas pakalpojumu nozarē – tirdzniecība, transports, komunikācijas utt. – 2013. gada pirmajos 9 mēnešos IKP pieaugums sastādīja 4,2%. Vēl labākus rezultātus uzrādīja neregulāro pakalpojumu segments (+7,8%). Viesnīcu un restorānu nozare pieauga par 6,8% – galvenokārt pateicoties veiksmīgai LIVE RĪGA projekta īstenošanai un aktīvai tūristu piesaistei Rīgā un Jūrmalā. Pieaugums šajā segmentā veicināja atpūtas, mākslas, izklaides nozaru attīstību.

Lielākā mērā pozitīvo dinamiku nodrošināja profesionālo pakalpojumu nozare, kas koncentrējas uz vietējo patērētāju (apavu darbnīcas, autoservisi, grāmatvežu, tulkotāju un advokātu pakalpojumi), ka arī nekustāmo īpašumu nozare, kas paradoksālā kārtā pat krīzes gados nepiedzīvoja kritumu. Tas visdrīzāk skaidrojams ar maksātnespējīgajiem parādniekiem atsavināto nekustamo īpašumu aktīvo izpārdošanu, ko īstenoja dažādi banku meitas uzņēmumi. Tāpat nevajadzētu aizmirst arī par aktīvo nekustamo īpašumu pārdošanu apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām.

Pēc Šavkuņenko vārdiem, jāatzīmē nelielu, bet tomēr lejupslīdi, kas bija konstatēta vairākās reālās ekonomikas sektora nozarēs. Pirmkārt, tas attiecas uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību (tiesa, tas lielā mērā ir saistīts ar bāzes efektu: 2012.gadā Latvijā tika ievākta rekordliela graudu raža), mazākā mērā tas attiecināms uz ieguves rūpniecību un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī uz ražošanas nozari. Rādītāju pasliktināšanās 2013.gada 1.ceturksnī, protams, ir tieši vai netieši saistīta ar krīzi uzņēmumā «Liepājas metalurgs». Tomēr nozares dinamika nākamajos divos ceturkšņos liecina par to, ka kopējais kritums gada beigās būs gandrīz pārvarēts – tapāt kā pirmajos trīs ceturkšņos tiks pārvarēts kopējais kritums reālās ekonomikas sektorā. Tas notika pateicoties izaugsmei būvniecības nozarē par 9,2% – uz jaunu ēku būvniecības rēķina, kā arī līdz šim uzbūvēto namu rekonstrukcijas un vecu ēku nojaukšanas rēķina.

Banku nozarē pirmajos 2013.gada deviņos mēnešos būtiski izaugsmes tempi netika novēroti. Pozitīvi var novērtēt faktu, ka 2013.gadā bija pieaugums finanšu un apdrošināšanas nozarē attiecībā uz IKP (4,1%), neraugoties uz dažiem notikumiem nozarē (AAS «Balva» licences anulēšana u.c.). Ar noguldījumu kopapjoma izaugsmi 5,1% 2013.gada 11 mēnešos bankas turpināja norakstīt «sliktos» kredītus un izsniegt jaunus aizdevumus saviem meitas uzņēmumiem. Kopā ar iepriekš izsniegto kredītu atmaksām, valūtas kursa svārstībām un izmaiņām attiecībā uz līdzekļu apjomu, ko izraisīja dažu spēlētāju izstāšanās no tirgus («GE Money Bank», «UniCredit Bank», tuvākajā laikā – arī «Latvijas Hipotēku un zemes banka»), vai pārņemot esošo spēlētāju aktīvus, kas iepriekš tika noņemti no uzskaites («Latvijas Krājbanka»), tas izraisīja to, ka pirmajos 2013.gada 11 mēnešos Latvijas banku kredītportfelis samazinājās par 5,6%.

Zināmā mērā kredītportfeļa samazinājums bija raksturīgs arī Trasta komercbankai (TKB), kas tomēr šā gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja labus rezultātus: bankas peļņa sasniedza 2,48 milj. latu – galvenokārt pateicoties neto procentu ienākumu pieaugumam, kā arī komisiju apjoma diversifikācijai un pieaugumam. TKB kapitāla un rezervju apjoms 2013. gada 30.septembrī sastādīja 39,54 miljonus latu, kas ir par 2,43 milj. vairāk nekā 2012.gada beigās.

Saskaņā ar TKB analītiķa prognozēm, Latvijas ekonomikas pieaugums 2014.gadā galvenokārt būs saistīts ar pakalpojumu nozari. Tomēr transporta pakalpojumu attīstība rada bažas vairāku iemeslu dēļ: ekonomiskā stagnācija ES un Krievijā, neskaidrības ar TIR-karnetēm u.c. Saspringta situācija ir arī attiecībā uz nozarēm, kas saistītas ar reālo ekonomikas sektoru (iespējams, izņemot lauksaimniecību) – ņemot vērā iepriekš minēto stagnāciju, ka arī dažu rūpnīcu slēgšanu (tas ir aktuāli ne tikai «Liepājas metalurgam», bet arī, piemēram, «Jaunalko»). Kopumā IKP pieaugums 2014.gadā varētu sasniegt 3 līdz 3,5 %.