Ķīna pēdējo sešu gadu laikā palielinājusi savas zelta rezerves par 76 procentiem, pēc šī rādītāja sasniedzot piekto vietu pasaulē. Par to paziņojis Ārvalstu valūtu valsts administrācijas vadītājs Hu Sjaoljans (Hu Xiaolian), vēsta „Bloomberg”.

Ķīnas Centrālā banka noslēgusi līgumu ar Argentīnas Centrālo banku par tā dēvēto valūtas svopu 70 miljardu juaņu (10 miljardu ASV dolāru) vēsta „Bloomberg”. Šis līgums ļaus Argentīnai maksāt par preču importu no Ķīnas juaņos.

Ķīnas Tautas bankas (ĶTB) vadītājs Čžou Sjaočuaņs (attēlā) atbalsta Krievijas iniciatīvu par jaunas starptautiskas rezerves valūtas, alternatīvas ASV dolāram, izveidošanu, vēsta Dienvidkorejas aģentūra „Xinhua”.

Vislielākā ieguvējā no globālās ekonomiskās lejupslīdes ir Ķīna, vēsta laikraksts „The Independent”. Ķīna “acīmredzami saskata brīnišķīgu iespēju izmantot savu finanšu bāzi dabas resursu iegādei brīdī, kad ārvalstu kompānijām ir nepieciešama nauda un aktīvu cenas ir ļoti zemas”, laikraksts citē Džonatanu Fenbiju, „Trusted Sources” Ķīnas jautājumu speciālistu.

Ķīnas valsts vadītāji ar sabiedrības pārstāvjiem spriež, kā labāk pārvarēt ekonomisko krīzi
Ķīnas augstākie politiskie vadītāji 4. martā uzstājās paneļdiskusijās ar sabiedrības pārstāvjiem, runājot par nepieciešamību apvienot spēkus, lai kopīgi pārvarētu ekonomisko krīzi, kuras ietekme uz valsts saimniecību sāk kļūt jūtama.
“Visām partijām, organizācijām, sociālajiem slāņiem un etniskajām grupām nepieciešams vienoties, lai uzvarētu grūtības,” teica Ķīnas Tautas republikas prezidens Hu Dziņtao, uzrunājot nekomunistisko partiju pārstāvjus. “Šis gads būs īpaši svarīgs finansiālās krīzes pārvarēšanā,” Dziņtao turpināja, “vienmērīgas un relatīvi straujas ekonomiskās attīstības saglabāšanā, tautas labklājības veicināšanā un stabilitātes nodrošināšanā.”
Prezidents aicināja politiskos padomniekus “aktīvāk” …