Strautiņš: Patērētāji kļūst možāki, pamazām

Jau vairākus gadus vērot mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas ir apmēram tikpat interesanti kā skatīties, kā aug zāle. Ir vajadzīga neliela literāra piepūle, lai aprakstītu pārdošanas apjoma dinamikas gandrīz neesošās svārstības. Gluži neticami miegains kopš 2011.gada bijis arī patērētāju noskaņojuma indekss, laikā, kad visās pārējās ES valstīs tas pamatīgi šūpojies. Notikumi Latvijas eksporta nozarēs ir daudz spraigāki un aizraujošāki. Šodien publicētie dati par maiju sniedz cerību, ka notikumi tirdzniecībā beidzot kļūs interesantāki. Tā ir tikai cerība, jo viena mēneša dati daudz nepierāda, taču šo cerību atbalsta noskaņojuma indeksu līknes.

Maijā kopējais pārdošanas apjoms gada griezumā pieauga par 3.8%, tas ir vairāk nekā vidēji šī gada pirmajos piecos mēnešos (2.7%). Izslēdzot svārstīgo degvielas komponenti, gada pieaugums bija 4.2%, kas ir labākais sniegums kopš pērnā februāra, krietni vairāk par šī gada līdz šim labāko sniegumu janvārī (2.5%). Labāka nekā iepriekšējos mēnešos bijusi pārtikas pārdošanas dinamika. Taču visstraujāk aug ilglietošanas preču tirdzniecība, par piekto daļu gada laikā kāpjot elektropreču, bet par trešdaļu — informācijas tehnoloģiju preču pārdošanai. Strauji plaukst arī kultūras un atpūtas preču, kā arī sporta preču tirdzniecība, attiecīgi par 18.2% un 24.9%. Acīmredzot pirmās nepieciešamības precēm pircēji var veltīt rūkošu ienākumu daļu, kas ir likumsakarīgi laikā, kad algu kāpums atkal paātrinās.

Nozares apgrozījums maijā sasniedza augstāko punktu kopš 2009.gada septembra, mēneša, kad bankrotēja Lehman Brothers un sākās globālās ekonomiskās krīzes skarbākā fāze. Lai sasniegto “trekno gadu” augstāko punktu, tirdzniecībai būtu vēl jāaug par 16%, ir nozares, kuras ir aizsniegušas tālu priekšā.

Patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma kopējais indekss Latvijā jūnijā sasniedza augstāko punktu kopš 2007.gada decembra. Patērētāji vēl ir salīdzinoši piesardzīgāki, viņu noskaņojums ir visgaišākais kopš pērnā jūlija. Strauji plok bažas par bezdarbu nākamā gada laikā, lielāka skepse ir par ekonomisko situāciju nākamajos 12 mēnešos. Mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojumu varētu saukt par remdeni pozitīvu, indekss ir pozitīvā teritorijā, bet gada laikā gandrīz nav mainījies.

Nauda un patēriņš vēl paši par sevi nedarot cilvēkus laimīgus, taču varbūt kāda pozitīva sakarība te ir. ANO nupat ir paziņojusi, ka Latvija ir panākusi otro straujāko laimes indeksa kāpumu pasaulē 2014.-2016.gadā salīdzinājumā ar 2005.-2007.gadu. Iespēja vairāk pelnīt un patērēt te ir devusi nozīmīgu ieguldījumu. Par spīti piedzīvotajām vētrām, kopumā šajā laikā ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir auguši tiešām ievērojami.

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists