Pagājušā gada decembrī pret iepriekšējo decembri preču eksports audzis strauji, par 62.7 miljoniem eiro jeb 7.6% . Kāpums būtu bijis vēl straujāks, ja nebūtu graudu eksporta krituma par 42.3 miljoniem eiro. Kopumā pērn gada pēdējos piecos mēnešos eksportēja graudus par 236 miljoniem eiro, 2015.gadā šajā laikā bija 298 miljoni. Iemesli vispārzināmi — laika apstākļi un cenu kritums. Vairāk nekā puse starpības tātad attiecas uz decembri. Savukārt pretēja ietekme ir koksnei, tā eksporta kāpumā deva 24.2 miljonus eiro. Vēl 10.7 miljonu pozitīva ietekme bija farmācijai, bet 10.0 miljoni eiro — automašīnām un to rezerves daļām. Citu posteņu ietekme šoreiz diezgan neliela.
Labie preču eksporta dati saskan ar straujo rūpniecības izlaides kāpumu gada nogalē. Taču dažādās preču grupās rezultāti bija nevienmērīgi. Pārtikas eksports decembrī gada griezumā samazinājās par 12%, līdzīgi kā novembrī. Koksnes un mēbeļu eksports auga par 20.1%. Metālu un to izstrādājumu eksporta kāpums bija straujš jeb 19.7%. Vēl straujāk jeb par 25% auga ķīmijas, plastmasas izstrādājumu un būvmateriālu eksports, iespējams, tāpēc, ka tika pabeigti lieli projekti ārzemēs, 2017. gadā tiem vairs nevarēs veltīt tik daudz laika, pašu tirgū vairāk darāmā. Minerālvielu eksports par 12.3% varētu būt skaidrojams ar šajā grupā iekļauto elektrību.
Savukārt pret novembri eksports samazinājās par 8.8%, kas ir sezonālu faktoru dēļ. Parasti šajā laikā eksports krīt vairāk, ar divciparu skaitli. Taču kritumu mēneša griezumā nepārprotami bremzēja re-eksports. Pret novembri ar divciparu skaitli samazinājās ne tikai pārtikas, bet arī koksnes, kā arī metālu un to izstrādājumu eksports.
Taču nav šaubu, ka 2016. gadā kopumā labvēlīgāka dinamika bija Latvijā ražotām precēm, to eksports varētu būt audzis par 4%, kamēr re-eksports varētu būt samazinājies par 6%, ļoti aptuveni vērtējot. 2016. gadā kopumā par 3.8% auga pārtikas eksports, par 5% — koksnes, bet 2.2% — metālu izstrādājumu eksports. Straujā dinamika (+20.5%) bija transportlīdzekļu un to daļu eksportā, +18.4% nemetāliskajiem minerāliem (stikla šķiedrai un būvmateriāliem), +16.7% — mēbelēm. Savukārt ar mīnusa zīmi mainījās minerālproduktu eksports (-26.7%), dzelzs un tērauds (-17.8%).
2017. gadā eksporta prognoze izskatās diezgan laba, kaut ne izcila. Apstrādes rūpniecības pieaugums varētu būt nedaudz mazāks nekā 2016. gadā, ar prieku piebilstot, ka tas ir uz minēšanas robežas, var būt arī otrādi. Eksporta vērtība naudas izteiksmē (ko mēra ārējās tirdzniecības dati) tomēr drīzāk augs straujāk, gan cenu kāpuma dēļ, gan tāpēc, ka re-eksports drīzāk augs, nevis samazināsies. PVN maksāšanas kārtības maiņai vairs nebūs tik liela ietekme, savukārt investīciju un patēriņa bums reģionā re-eksportu veicinās. Par to jau apsteidzoši vēsta importa straujais kāpums, tas gada griezumā decembrī auga par 11.4%.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
