Sola cenu pazemināšanu lielākiem pirkumiem

Sola cenu pazemināšanu lielākiem pirkumiem

Dažādu nozaru pārstāvji apliecina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pazemināšanai kaut par vienu procentpunktu sekos pārdošanas cenu pazeminājums.

Saeima 24. maijā nobalsoja pazemināt PVN likmi no 22% līdz 21% no pirkumu vai citu darījumu summas. Likmes pazeminājums stāsies spēkā jau šā gada 1. jūlijā.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija aprēķinājusi, ka likmes pazemināšana ļaus autobraucējiem kopumā ietaupīt apmēram 10 miljonus latu viena gada laikā. Šajā un citos gadījumos seko atruna, ka tā tomēr nav garantija cenu pazemināšanai absolūtā izteiksmē, jo pārdošanas cenas ir atkarīgas arī no izejvielu cenām. Degvielas tirdzniecībā vietējo cenu saistība ar pasaules cenu svārstībām parādās uzskatāmi.

Valsts a/s Latvenergo savukārt izrēķinājusi PVN pazemināšanas ietekmi uz atsevišķām mājsaimniecībām. Ja elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībā atrodas robežās starp 100 un 150 kilovatstundām (kWh) mēnesī, tad ietaupījuma robežas būs starp 84 santīmiem un 1,38 latiem – bet tas viena gada laikā. Apmaksājot viena mēneša rēķinu, tas būs par 7 līdz 12 santīmiem mazāks. Elektrību visvairāk tērējošās mājsaimniecības var cerēt uz maksas atlaidi līdz trim latiem gadā jeb 25 santīmiem mēnesī.

Lai veicinātu PVN likmes samazinājuma pārnešanu uz cenām veikalos, valdība un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija ir parakstījušas memorandu par sadarbību.

Veikalu ķēdes Maxima preses pārstāvis Ivars Andiņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka vismaz 1. jūlijā preces patiešām kļūs lētākas nekā 30. jūnijā, bet tālākās cenu izmaiņas būs atkarīgas no daudziem apstākļiem. Viņš gan brīdināja, ka PVN pazemināšana par vienu procentpunktu izpaužas kā preces cenas pazeminājums tad, ja preces cena ir apmēram viens lats. Te diemžēl domāta katras preces, nevis pirkuma kopējā summa: pērkot 100 vai 1000 sērkociņu kastītes par 1 santīmu gabalā, nekāda cenu atlaide neparādīsies. Tirgotāji vēl neesot izlēmuši par precīzo robežu, pie kuras noteikt cenu pazeminājumu. Konkurences labais tonis prasa, lai katrs tirgotājs izlemtu par palētināmo preču cenām un nomenklatūru pilnīgi neatkarīgi no citiem tirgotājiem.

Cenu pazeminājuma apsveicējiem nepievienojas Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Arī viņš akcentē faktu, ka cenu atlaides sajutīs tikai bagātie pircēji. Patiešām, nekādas atlaides nepienāksies tam, kurš spēj nopirkt, piemēram, gabalu maizes un gabalu vislētākās desas – katru preci lētāku par latu. Viņa pārstāvētā organizācija pauž, ka pareizāk būtu pazemināt PVN tikai pārtikai 22% līdz 12%, vai arī tūlīt ķerties pie darbaspēku nodokļu pazemināšanas, ko valdība sola nākamgad.