Analizējot sabiedrības attieksmes pret naudu maiņu krīzes laikā, noskaidrots, ka kopumā attieksmi pret naudu nav mainījuši 30% vīriešu un 23% sieviešu. Līdz ar to, atbildot uz jautājumu, kā pēdējā laikā mainījusies respondentu attieksme pret naudu, saprotams, ka tieši sievietes (60%) vairāk kā vīrieši (58%) sākušas sekot līdzi saviem tēriņiem un attiecīgi 20% sieviešu un 17% vīriešu sākuši analizēt tos.

“Jau iepriekšējos pētījumos esam guvuši apliecinājumu tam, ka sievietes ir tās, kuras vairāk rūpējas par ģimenes budžetu. Arī šis pētījums parāda, ka savu personīgo budžetu regulāri plāno 52% Latvijas sieviešu un 44% vīriešu. Tikmēr reizēm savu personīgo budžetu plāno 38% vīriešu un 35% sieviešu,” secina Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja.

Pētījuma rezultāti liecina, ka, piemēram, 21% vīriešu ar saviem esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus, 8% – vairāk nekā gadu; sievietēm attiecīgi šie rādītāji ir 19% un 4%.

Kā sievietēm, tā vīriešiem naudas šobrīd visvairāk pietrūkst lielāku pirkumu iegādei un ārzemju ceļojumiem, bet daļai arī ikdienas primārajām vajadzībām un obligātajiem maksājumiem.

Aptauju veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, tajā piedalījās 600 Latvijas iedzīvotāju.

Avots: www.nra.lv