Saeima ceturtdien, 29.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja Nemateriālā kultūras mantojuma likumprojektu, kas paredz izveidot nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu un nosaka kopienu līdzdalību mantojuma saglabāšanā. Tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.
“Likumprojekta izstrāde bija laikietilpīgs process. Tam jādod jauns impulss nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, turklāt svarīgi, ka likumprojekts paredz tiesības un pienākumus rūpēties par mantojumu arī pašām kopienām,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, paužot pateicību Kultūras ministrijai par ieguldīto darbu likumprojekta izstrādē.
Jaunā likumprojekta mērķis ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Likumprojektā nemateriālais kultūras mantojums definēts kā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas atspoguļo Latvijas kultūras tradīcijas un ir no paaudzes paaudzē pārmantotas, apkārtējās vides noteiktas, mijiedarbībā ar vēsturi, dabu un radošo darbību izstrādājušās zināšanas, prasmes, vērtības un rīcības modeļi. Tai skaitā tiek iekļautas mutvārdu tradīcijas un izpausmes, spēles mākslas, paražas, rituāli, svētki, zināšanas par dabu un Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes, kā arī ar iepriekš minēto saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas.
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai paredzēts izveidot nacionālo nemateriālo kultūras mantojuma sarakstu, un likumprojekts nosaka sarakstā iekļaujamo elementu pieteikšanas kārtību. Tāpat likumprojektā iztirzāta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elementu pieteikšana iekļaušanai Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos.
Uz šī likuma pamata Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tiek iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, kā arī Suitu kultūrtelpa. Tāpat likumprojekts nosaka Latviešu folkloras krātuves krājumu kā nemateriālā kultūras mantojuma daļu ar kultūrvēsturisku un zinātnisku vērtību.
Likumprojekts izveido un nostiprina tiesisko bāzi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, tādējādi pildot starptautiskās saistības šajā jautājumā, ko valsts uzņēmusies, kļūdama par UNESCO konvencijas par nemateriālo kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalsti.
Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības saglabāt tās teritorijā esošo nemateriālo kultūras mantojumu, sistemātiski apzinot, dokumentējot, pētot un radot labvēlīgus nosacījumus nemateriālā kultūras mantojuma nodošanai nākamajai paaudzei.
Likums stāsies spēkā šī gada 1.decembrī.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
