Līdz ar to jārēķinās, ka no brīža, kad iesniegti dokumenti mācību iestādes kredītu piešķiršanas komisijai, līdz naudas ieskaitīšanai skolas vai studenta kontā paies vairāki mēneši.
Liek gaidīt pusgadu
Šis ilgais formalitāšu ceļš izpelnās daudzu studentu kritiku. Piemēram, šogad Karīna Kārliņa nolēma uzsākt studijas Alberta koledžā, taču viņas ģimenei nebija pieejami finanšu līdzekļi, lai samaksātu par pirmo semestri. «Koledža rekomendēja pieteikties valsts galvotajam studiju kredītam, ko šogad izsniedz SEB banka. Tā arī darīju,» norāda studente. Taču, ierodoties bankā, tur paziņots, ka paies aptuveni pusgads, līdz Karīna aizdevumu reāli arī saņems. «Tik ilgs laiks esot vajadzīgs, jo nepieciešamie dokumenti esot jāsaskaņo ar vairākām institūcijām. Taču koledža vēlas, lai par studijām tiktu samaksāts tagad, nevis pēc pusgada. Ļoti vēlējos sākt studijas, tāpēc meklēju alternatīvu. Tā kā mana ģimene ir ilggadēji citas bankas klienti, devos turp. Vienas dienas laikā saņēmu komerckredītu un tagad varēšu sākt izglītības ceļu koledžā. Lai saņemtu komerckredītu, protams, bija vajadzīgs galvotājs, un man tāds bija, taču neapskaužamā situācijā nonāk tie studētgribētāji, kuriem pašiem naudas studijām nav, bet valsts galvotā kredīta piešķiršana norit gausi, kā arī viņi nevar atrast galvotāju, kas atbilstu bankas prasībām, lai saņemtu komerckredītu,» teic studente.
Dokumenti klejo iestāžu labirintos
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons atzīst, ka valsts galvoto studiju un studējošā kredītu piešķiršanas gaita nenotiek tik raiti, kā studenti vēlētos. «No sākuma studenti savā mācību iestādē iesniedz pieteikumu un visus vajadzīgos dokumentus, tad šos studentu sarakstus saņemam mēs, pēc tam tos saņem banka, kas aicina studentus ierasties filiālē un noslēgt līgumu. Tam atvēlēts kāds konkrēts laiks,» stāsta J. Ķirsons.
Kad šis process ir beidzies, kredītņēmēju saraksts nonāk Studiju un zinātnes administrācijā, tad Izglītības un zinātnes ministrijā, Valsts kasē un Finanšu ministrijā. Tiklīdz finanšu ministrs ir parakstījis valsts galvojuma līgumus, tie tiek nogādāti bankā. Tad banka prasītos naudas līdzekļus ieskaita mācību iestādēm (vēlākais – decembrī), bet ja ņemts studējošā kredīts – studenta kontā.
Naudu sākotnēji jāsarūpē pašam
Tiem, kas valsts galvotu studiju kredītu ņem pirmo reizi, der atcerēties – piesakoties kredītam, reāli vajadzīgo naudas summu students saņems pēc mācību gada sākuma, līdz ar to par pirmo semestri sākotnēji nauda, visticamāk (atkarīgs no mācību iestādes nosacījumiem), būs jāmaksā no savas kabatas. Obligāti jāsaglabā maksājuma čeks, lai pēc tam, kad banka vajadzīgo summu pārskaitījusi skolai, students savu iepriekš samaksāto naudu par pirmā semestra studijām saņemtu atpakaļ. «Nākamajā semestrī, kursā procesi norit daudz raitāk un studentam par to nav vairs jāraizējas, tikai jāmācas,» uzsver
J. Ķirsons, piebilstot, ka daudz ir galvu lauzīts par to, kā vienkāršot šo birokrātisko shēmu. «Ir iecerēts, ka nākamgad, kad notiks jauna izsole par tiesībām izsniegt valsts galvotos kredītus studentiem, būs jauni noteikumi, kas paredzēs, ka valsts galvojumu bankai izsniegs uzreiz pēc izsoles un visu summu, kas šim mērķim paredzēta valsts budžetā. Bet kredītņēmēju sarakstu pārbaudīs un apstiprinās tikai Izglītības un zinātnes ministrija. Šāds solis paātrinās studiju kredītu piešķiršanas gaitu,» uzsver Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs.
Viņš arī atgādina – valsts galvotā studiju un studējošā kredīta saņemšanai nepieciešams galvotājs, viņam jābūt vecumā līdz 65 gadiem un viņa ienākumiem jābūt regulāriem un vismaz vienas minimālās algas apmērā. Kredītu var nodrošināt arī ar nekustamā īpašuma ķīlu (dzīvokli, māju, zemi). Par kredītu var galvot arī pašvaldība. Jāpiebilst, ka galvotājs šobrīd nav vajadzīgs bāreņiem, kuri nav vēl sasnieguši 24 gadu vecumu. «Līdz 2001. gada septembrim kredīti tika izsniegti bez galvotāja, taču radās problēmas ar kredītu atmaksu. Šobrīd aptuveni 20% no lielākajiem kavētājiem ir tieši cilvēki, kam kredītu piešķīra bez galvotāja. Galvotājs rada lielāku pārliecību, ka kredīts tiks atmaksāts, jo sliktākajā gadījumā banka atvilks naudu no galvotāja konta.»
Atmaksa
Valsts galvotos kredītus jāsāk atmaksāt ar 12. mēnesi pēc studiju beigšanas vai ar trešo mēnesi pēc mācību pārtraukšanas. Mācību laikā studiju kredīta procentus sedz valsts, bet procentus par studējošā kredītu gan jāsāk atmaksāt pašam studentam līdz ar pirmo bankas naudas pārskaitījumu viņa kontā. Līdz šā gada nogalei studējošā kredītam eiro valūtā procentu likme būs 2,78%, bet latos – 2,42% gadā.
Jāpiebilst, ka vairākas bankas studentiem piedāvā komerckredītu mācību maksas segšanai, kredīts tiks nokārtots un saņemts daudz ātrāk, iztiekot bez garā birokrātijas ceļa. Tomēr finansiāli izdevīgāks studentiem ir valsts galvotais studiju kredīts.Finanšu ministrijaIzglītībaJānis ĶirsonsKarīna KārliņaKredītsstudentu kredītsstudiju kredītsValsts kase
