Labklājības ministrija iecerējusi reformēt valsts apmaksāto rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu cilvēkiem ar invaliditāti, veidojot šos pakalpojumus iedzīvotājiem draudzīgākus. Labklājības ministrs Jānis Reirs diskusijā Saeimā norādīja: lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti situāciju valstī, ir plānots reorganizēt Sociālās integrācijas valsts aģentūru (SIVA), kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, taču – lai tos saņemtu – jāgaida garās rindās.

SIVA dati liecina, ka 2015. gadā rindā uz sociālo rehabilitāciju bija ap 10 000 cilvēku, taču gada laikā pakalpojumu saņēma 3490. Pērn plānotais sociālās rehabilitācijas saņēmēju skaits bija 3347, bet šogad – 4260. Tas nozīmē, ka cilvēku rinda sociālās rehabilitācijas saņemšanai pieaug katru gadu un rinda – ja netiek veiktas nekādas izmaiņas – nesamazināsies. Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz iemācīties sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjauno vai apmāca tām prasmēm, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas, palīdz cilvēkam atgriezties darba dzīvē un iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs.

SIVA direktore Ilona Jurševska NRA.lv norādīja, ka reorganizācijas mērķim jābūt sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un to pieejamībai. Pašlaik SIVA pakalpojumus gaida rindā aptuveni 12 000 cilvēku. Lielākajai daļai cilvēku šie pakalpojumi nepieciešami, lai atgrieztos darba tirgū, taču lielo rindu dēļ profesionāls atbalsts jāgaida ilgi. Reformas ietvaros plānots organizēt arī rehabilitācijas centrus citviet Latvijā, tuvāk cilvēku dzīvesvietai, ne tikai Jūrmalā. Tiesa, te aktualizējas jautājums, kur vēl Latvijā pēc savulaik veiktās rehabilitācijas centru samazināšanas tādi pastāv. Reformas rīcības plāns tiks izstrādāts līdz 2018. gadam. Labklājības ministrijas speciālisti arī plāno pārskatīt sistēmu, lai pakalpojumi būtu pieejami tad, kad tie cilvēkam patiešām ir nepieciešami, kā arī izvērtēt iespējas sniegt sociālo rehabilitāciju arī citviet Latvijā, ne tikai Jūrmalā, kur atrodas SIVA.

Tehnisko palīglīdzekļu jomā plānots atteikties no palīglīdzekļu centralizētajiem iepirkumiem, ļaujot klientiem pašiem izvēlēties protēžu, riteņkrēslu, ortopēdisko apavu un citu palīglīdzekļu piegādātāju. Labklājības ministrijas speciālists Maksims Ivanovs atzina, ka tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas modelī ir vairāki trūkumi, viens no tiem – tehnisko palīglīdzekļu izvēle nav sasaistīta ar ārstēšanu, medicīnisko rehabilitāciju, tāpēc daudzos gadījumos nav iespējams nodrošināt cilvēku atgriešanos darba tirgū vai vispār integrāciju sabiedrībā.

Kā vienu no problēmjomām, kur arī nepieciešami būtiski uzlabojumi, deputāti minēja invaliditātes ekspertīzi. Par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) darbu un attieksmi pret klientiem iepriekš saņemts daudz sūdzību. Tuvāk ar izmaiņām VDEĀVK darbā komisijas deputāti plānojuši iepazīties maijā, uz komisijas sēdi aicinot iestādes jauno vadītāju Juri Gaiķi. Saeimā nolemts veidot darba grupu ar pārstāvjiem no visām frakcijām, lai sekotu reformu sagatavošanai un sagatavotu nepieciešamās likumu izmaiņas, apliecināja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
***

UZZIŅAI

• Rindā uz sociālo rehabilitāciju gaida 12 000 cilvēku.
• Gada laikā to saņem ap 3500 cilvēku.

Inga Paparde

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/