Valdībai vakar nācās uzklausīt satraucošas ziņas par aizvakar notikušo uzņēmuma akcionāru sapulci. airBaltic privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) šajā sapulcē izvairījies apstiprināt, ka pildīs iepriekš noslēgto akcionāru līgumu starp valsti un BAS par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Tai ir noteikts termiņš 15. decembris. Ja šaubas par līguma izpildi neradās jau līguma slēgšanas gaitā, tad no tām nevar izvairīties pēc Lietuvas Snoras bankas un Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas. Bankas aktīvi piedalījās sarunās par līguma slēgšanu, un banku pārstāvju paraksti šo līgumu apstiprināja. airBaltic privātā akciju pakete un BAS akcijas ir ieķīlātas šajās bankās pret jau sniegtajiem un apsolītajiem kredītiem vai ieguldījumiem airBaltic. Krājbankas amatpersonas iekļautas airBaltic vadītāju sastāvā.
Vakar atjaunojās jau aprobētā prakse, ka airBaltic akcionāri sazinās caur masu saziņas līdzekļiem. Kamēr valsts akcionāra pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss atreferēja valdības bažas, BAS valdes locekle Inga Piterniece nāca klajā ar apgalvojumu, ka «pašlaik risina jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumu veikšanu lidsabiedrībā saskaņā ar akcionāru panākto vienošanos».
Ja I. Piterniece vai, ticamāk, krievu multimiljonārs Vladimirs Antonovs, kura darbošanos visai maz ierobežo pienākums regulāri atrādīties Londonas policijai, naudu tomēr neatradīs, tad valstij būtu jāiegulda airBaltic apmēram 77 miljoni latu. Nepieciešamība palielināt uzņēmuma pamatkapitālu nozīmē to pašu, ko nepieciešamība samaksāt uzņēmuma parādus, kurus radījis tā iepriekšējais vadītājs un BAS līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Labākajā gadījumā vismaz daļa no parādiem ir fiktīvi. Proti, tie būtu parādi pret F. Flika firmām, kurus varētu atcelt apmaiņā pret solījumu, ka Latvija neprasīs B. Flika izdošanu tiesāšanai, kā to Lietuva ir izdarījusi ar V. Antonovu. Tāpat jācer, ka bez šādas fiktīvu parādu radīšanas airBaltic var strādāt vismaz bez zaudējumiem. Ja airBaltic tiešām spēj pašfinansēties, tad naudas ieguldījums uzņēmumā varētu būt virtuāls jeb īstenots nevis saimniecisku, bet tīri juridisku apstākļu dēļ. Akcionāru līgumu var saprast tā, ka gadījumā, ja BAS nespēj veikt savu ieguldījumu, airBaltic akciju privātā pakete tiek nacionalizēta par vienu latu un valsts kapitālieguldījumiem. Līdz ar to airBaltic kļūtu par praktiski simtprocentīgi valstij piederošu uzņēmumu, kas saņem valsts garantētos 77 miljonus un tūlīt pat atdod atpakaļ valstij 76 miljonus kā maksu par valsts kapitāla izmantošanu. Tā ir parastā prakse, kādā valsts jeb Valda Dombrovska valdība atņem naudu gan Latvenergo, gan slimnīcām. Iespējams tomēr, ka airBaltic gadījumā valdība sadursies ar spēcīgākiem pretiniekiem.
Līdz ar ziņu par Snoras nacionalizāciju līdz Latvijai atnāca arī lietuviešu cerības, ka viņu valsts tagad kļūs arī par airBaltic līdzīpašnieci, ja jau viņu valstij tagad pieder Snoras banka, bet bankai – Latvijas Krājbanka un vai nu tieši, vai pastarpināti caur Krājbanku, arī airBaltic akciju ķīla. Lietuviešu pretenzijas pret V. Antonovu ir daudz lielākas, nekā viņš spētu samaksāt, tāpēc ķīlai jāpāriet pie bankas jaunajiem īpašniekiem. «Mēs par šādām prasībām dzirdējām un ļoti smējāmies,» savu komentāru Neatkarīgajai sniedza nu jau bijušais Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes loceklis un Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis. «Lietuvai jāstājas kreditoru rindā, un akcionāriem tā ir 10. kārta – visticamāk, viņi neko nesaņems,» to pašu domu citiem vārdiem formulēja FKTK preses dienests. Tālāk FTKT pauda, ka par visiem Krājbankas īpašumiem, arī par airBaltic akcijām, ja tās tiešām izrādīsies bankai piederošas, lems bankas administrators. Tādējādi iezīmējas tiesāšanās starp Krājbankas administratoru un Snoras administratoru, kas, kā rāda Bankas «Baltija» likvidēšanas pieredze, var turpināties desmit gadus. Grūtības nacionalizēt airBaltic, šķiet, sapratusi arī Latvijas valdība. «Ir jāveic akcionāru līguma padziļināta juridiskā analīze,» vakar teica A. Matīss.
