Šodien notiek gadskārtējā Latvijas Bankas konference, kurā tiek diskutēts par Latvijas Bankas noteikto dienaskārtību. Zināmā mērā katru rudeni notiek Latvijas bankas politikas un darbības publiska atskaite, kad ikviens konferences dalībnieks var uzdot jautājumus un paust savu viedokli par Latvijas un Eiropas Savienības ekonomiskās attīstības virzieniem.
Latvijas Bankai ir gan resursi, gan intelektuālā kapacitāte pamatot un aizstāvēt savu kursu. Latvijas Bankas kritiķi periodiski saņem publisku pērienu. Svaigākais pēriens no Latvijas Bankas puses (LB mājaslapa) tagad ir skāris pazīstamo ekonomisko prognožu autoru un deputātu kandidātu no Zaļo zemnieku savienības saraksta Dmitriju Smirnovu. Atšķirībā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kas, pēc Smirnova prognozēm, rakstīja vēstuli Drošības policijai, lai arestē pārāk runīgo pareģotāju, Latvijas Banka iesniegumus nerakstīja, bet gan sagaidīja, līdz noslēdzas D. Smirnova izteikto prognožu termiņi. Tikai pēc tam, kad ir pagājusi 2010. gada vasara, var vienkārši konstatēt, ka prognozes par defoltu, IKP 10% kritumu, kam bija jānotiek līdz septembrim, nav piepildījušās.
Tomēr ir pacietīgi jāatkārto jautājumi un problēmas, par kurām Latvijas Bankas ļaudis runā izvairīgi.
Joprojām ir jāatkārto problēmjautājums, kas izteikts likumā Par Latvijas Banku. Likuma 3. pants ir šāds: “Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī.” Tā vietā, lai ar visiem savā rīcībā esošajiem monetārajiem instrumentiem un valūtas apmaiņas kursu rūpētos par likumā noteikto mērķi, Latvijas Banka izvirzīja sev citu mērķi – saglabāt cietu latu apmaiņas kursu. Latvijas Banka, lai īstenotu pašas definēto mērķi (2004.–2008. g.), pieļāva dramatiski lielu inflāciju. Kas atļāva Latvijas Bankai pilnībā ignorēt likuma 3. pantu ilgus, ilgus gadus? Šis jautājums tā arī nav noskaidrots līdz galam, jo jānosauc konkrēti uzvārdi.
Jautājums par Latvijas Bankas amatpersonu konkrētu atbildību var rasties arī par nedaudz senākiem notikumiem. Šā gada 12. oktobrī Rīgas apgabaltiesa nolēma, ka no Latvijas Bankas par labu Bankas Baltija likvidatoram jāpiedzen gandrīz 60 miljoni latu. 60 miljoni latu par slikti veiktu darbu – banku uzraudzību! Kuras Latvijas Bankas amatpersonas ir tieši atbildīgas par tik lielu zaudējumu risku Latvijas valstij?
Rīgas apgabaltiesas spriedums rada jautājumus arī par to, vai vēl lielāka summa būtu piedzenama no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kura 2001. gadā no Latvijas Bankas pārņēma uzraudzības misiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tā (ne)uzraudzīja Parex banku, ka zaudējumu apjoms Latvijas valstij bija krietni lielāks nekā visi Bankas Baltija radītie zaudējumi klientiem.
Jautājums par komercbanku postošo ietekmi uz ekonomiku un to, ka, salīdzinot ar citam uzņēmējdarbības formām, banku sektors neproporcionāli maz maksā nodokļus, tagad ir pacelts ES līmenī. Vakar Eiropas valstu finanšu ministri sāka diskusiju par šo jautājumu.
Diemžēl komercbankas gan Latvijā, gan ES mērogā izlobēja sev no lieliem nodokļiem atbrīvotu biznesu, banku īpašnieki gadiem grāba peļņu un labumus no banku biznesa, bet zaudējumi, kad tie radās, tika uzkrauti nodokļu maksātājiem. Eiropa saka – pietiek! Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas komercbanku ienākumi no komisijas maksām veidoja 96,4 miljonus latu, bet šo attiecīgo pakalpojumu izmaksas tikai 30,6 miljonus latu. Nosauciet vēl kādu biznesu Latvijā, kas krīzē var strādāt ar šādu rentabilitāti!!!
Cita starpā – tieši šeit ir arī atrodami lieli nodokļu ieņēmumi, ja ir vajadzīgs konsolidēt 400 miljonus latu 2011. gada valsts budžetam. Banku sektors var uzņemties krīzes nodokļu nastu.
No principiāliem jautājumiem tomēr paliek galvenais: kāpēc Latvijas Bankas ieteiktās zāles krīzes pārvarēšanai – ciets lata kurss – nav palīdzējušas Latvijas ekonomikai (IKP) atgūties, bet LB noraidītās zāles – svārstīgs nacionālās valūtas kurss – palīdzēja citām ES valstīm pārvarēt krīzi ar mazākiem IKP kritumiem un ātrāk.
