Eiropas Savienības tiesas lēmums ir noteicis, ka dalībvalstis nedrīkst ierobežot nemateriālo zaudējumu izmaksas griestus, kas būtu zemāki par OCTA likumā noteiktajiem kopējiem atbildības limitiem.

Tā rezultātā daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, likumdošanā būs jāveic izmaiņas, precizējot nemateriālo zaudējumu izmaksu veikšanas kārtību atbilstoši direktīvā noteiktajam, raksta NRA.lv.

Tomēr šādas izmaiņas varētu kalpot par iemeslu, kāpēc ne tikai augs nemateriālo zaudējumu izmaksas cietušajiem, bet arī paaugstināsies OCTA cenas.

Cietušiem lielākas kompensācijas

Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētāja Jura Stengrevica teiktā, nākotnē gaidāmas izmaiņas likumdošanā, kas vairāk aizsargās ceļu satiksmes negadījumos cietušo vai to ģimenes locekļu tiesības tajos gadījumos, kad viņi vēlēsies saņemt kompensāciju par nemateriāliem zaudējumiem. «Ceļu satiksmes negadījumā cietušais OCTA ietvaros var saņemt materiālo atlīdzību, tas ir, kompensāciju par ārstēšanās izdevumiem, t.sk. medikamentu iegādi, protezēšanas izdevumiem, rehabilitācijas izdevumiem u.c., kā arī tiek kompensēta strādājošai personai tās nesaņemto ienākumu daļa par ārstēšanās perioda laiku. Arī pensiju un pabalstu izmaksas tiek kompensētas. Ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas bojāejas gadījumā tuvinieki var saņemt materiālu kompensāciju par bojāgājušās personas apbedīšanas izdevumiem, kā arī, ja bojāgājušās personas apgādībā bijuši citi ģimenes locekļi, OCTA likums paredz noteiktas kompensācijas arī šajos gadījumos ar mērķi nodrošināt apgādājamiem materiālo stāvokli līdzvērtīgu tam, kāds bijis, apgādniekam dzīvam esot. Savukārt attiecībā uz nemateriālo (morālo) zaudējumu atlīdzināšanu jāatzīmē, ka ir valstis, kurās apdrošinātāji atlīdzina nemateriālos zaudējumus (morālo kaitējumu), un valstis, kurās tas netiek darīts. Latvija pieder pie pirmajām. Taču, ņemot vērā, ka nemateriālos zaudējumus, piemēram, sāpes par tuvinieka bojāeju, matemātiski izskaitļot ir grūti, sākotnēji noteikumos tika ietverta norma, kas noteica izmaksu apmērus. Taču dzīve šo gadu laikā ienesusi savas korekcijas: inflācija ir mazinājusi šīs atlīdzības vērtību, turklāt gadījumos, kad cietušie ir vērsušies tiesā, nemateriālās atlīdzības lielums tika noteikts krietni lielāks nekā apdrošinātāju aprēķinātais saskaņā ar esošo likumdošanu. Taču jāņem vērā, ka ne visi, kuri var pretendēt uz šādu nemateriālo atlīdzību, var un vēlas tiesāties, jo tas ir laikietilpīgs un ieguldījumus prasošs process, tāpēc radās situācija, ka līdzīgā situācijā vieni saņēma krietni lielāku atlīdzību nekā citi. Tas vedināja domāt par izmaiņām esošajā kārtībā. Arī Eiropas Savienības tiesas lēmums šobrīd ir noteicis, ka dalībvalstis nedrīkst ierobežot nemateriālo zaudējumu izmaksas griestus, kas būtu zemāki par OCTA likumā noteiktajiem kopējiem atbildības limitiem. Līdz ar to ne tikai Latvijai, bet arī daudzām citām ES valstīm ir jāmaina savi likumi, lai ievērotu šo ES prasību,» skaidroja J. Stengrevics.

Iepriekšējo gadu skaļākā lieta bija apdrošinātāju aprēķinātie 200 lati bērnam par abu vecāku zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā. Tas izrietēja no MK noteikumiem – Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kas paredz, ka no personas, kas ir atbildīga par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, apdrošinātājs var pieprasīt morālā kaitējuma atlīdzinājumu par sāpēm un garīgajām ciešanām apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ ierobežotā apmērā – līdz 100 latiem (šobrīd 150 eiro) par katru prasītāju un par katru bojā gājušo personu. Satversmes tiesas pirmā kolēģija 14. februārī ierosināja lietu par šo MK noteikumu 7. punkta atbilstību Satversmes 92. panta trešajam teikumam un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam. MK līdz 14. aprīlim ir jāiesniedz ST atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Pakalpojums sadārdzināsies

Apdrošināšanas nozare ir sagatavojusi attiecīgo noteikumu grozījumu projektu un iesniegusi to Finanšu ministrijai, lai «panāktu situāciju, kad atlīdzības, ko izmaksā apdrošinātāji, būtu samērojamas ar tiesu praksi». J. Stengrevics pieļauj, ka līdz ar grozījumu stāšanos spēkā, visticamāk, pieaugs arī OCTA polišu cenas, jo nemateriālo zaudējumu izmaksas apmēri varētu pat desmitkāršoties.

Pēc viņa teiktā, Latvijā nav daudz gadījumu, kad tiek pieprasīta nemateriālā atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumiem, tomēr tādi ir, tāpēc, pieaugot izmaksām, loģiski būtu, ja kāptu arī polišu cenas.

Taču, tā kā Latvijā ir pietiekami asa konkurence starp OCTA polišu piedāvātājiem, viņš neprognozē strauju OCTA polišu cenu kāpumu arī pēc noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.

«No vienas puses, jau šobrīd OCTA cenām bija jākāpj, jo nozare strādā ar ievērojamiem zaudējumiem, kuri tiek segti no citu apdrošināšanas veidu ieņēmumiem, bet no otras puses – cenu kāpumu ierobežo konkurence. Gadā OCTA polišu cenas pieaug par aptuveni 10%, un arī šogad varētu būt aptuveni tāds pats pieaugums,» uzskata J. Stengrevics.

Rosina vainīgos nemeklēt

Pirms gada Latviju pāršalca pārsteidzoša ziņa, ka pēc automašīnas sadursmes ar meža zvēru Zviedrijā šīs valsts pilsone no kādas Latvijas apdrošināšanas kompānijas varētu saņemt kompensāciju

400 000 eiro apmērā, jo viņa brauca ar Latvijā reģistrētu auto, kuram bijusi mūsu valsts OCTA. Toreiz Latvijas Automoto biedrība (LAMB) pievērsa sabiedrības uzmanību netaisnīgajām likumdošanas atšķirībām, jo pēc līdzīga negadījuma Latvijā cietušais pasažieris kompensāciju visdrīzāk nesaņemtu. Kopumā pagājušajā gadā Latvijā tikai vienā apdrošināšanas kompānijā, BALTA, ir reģistrēti 660 gadījumi, kad pie prasīta KASKO kompensācija par auto bojājumiem, kas nodarīti sadursmē ar meža zvēru. Pēc Valsts policijas datiem, 2013. gadā šādos negadījumos bojā gājuši divi, bet cietuši četrdesmit cilvēki.

Tādēļ LAMB Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja konsultatīvās padomes sēdē ierosināja veikt izmaiņas likumdošanā, nosakot, ka OCTA kompensāciju par ārstēšanos un tai sekojošo rehabilitāciju automašīnas pasažieri saņem jebkurā gadījumā, ir vadītājs vainīgs vai nav.

«Šobrīd ir visai divdomīga situācija, kas var spiest autovadītāju uzņemties neesošu vainu. OCTA likums paredz, ka cietušie pasažieri saņem atlīdzību tikai tad, ja autovadītājs ir bijis vainīgs. Tiesa, pasažieriem jau šobrīd ir vēl kāda iespēja saņemt kompensāciju – ar tiesas starpniecību, tomēr šis ceļš ir ilgs un nepatīkams,» skaidroja LAMB prezidents Juris Zvirbulis.

Ilze Šteinfelde