Zemnieku saeima brīdina: valdības plāni mainīt nodokļu politiku un samazināt atbalstu lauksaimniekiem izraisīs lauksaimniecības produktu pašizmaksas pieaugumu vismaz par 20 procentiem, importētas pārtikas ekspansiju un rezultātā krīzes padziļināšanos.
Zemnieki ir nobažījušies, ka ierobežotā valsts budžeta apstākļos, pildot ar starptautiskajiem aizdevējiem slēgtās vienošanās, valdība var atteikties no valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un dalības Eiropas atbalsta mehānismos lauksaimniecības nozarei vai apgrūtināt uzņēmējdarbību, mainot uzņēmējdarbības pamata noteikumus – nodokļu līmeni, dīzeļdegvielas akcīzes kompensācijas. Lai gan pārtikas ražošana valstiskā līmenī šobrīd nosaukta par vienu no prioritārajām nozarēm, plānotie valdības lēmumi par to neliecinot, uzsver biedrība Zemnieku saeima.
Latvijas lauksaimnieki saņem vismazāko atbalstu starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā tiešie maksājumi uz vienu hektāru ir vidēji 63 eiro, bet Grieķijā tieši septiņas reizes lielāki – 441 eiro. Tiesa, Latvija nevar ietekmēt Eiropas Savienības maksātās subsīdijas, taču tā ar nacionālām subsīdijām un nodokļu politiku var sekmēt vietējo lauku uzņēmēju konkurētspējas palielināšanos.
Taču jau šobrīd ir zināms, ka nākamajā gadā zemnieku saimniecības sagaida nacionālo subsīdiju un valsts līdzfinansējuma projektiem ievērojama samazināšana.
Tāpat zemnieki ir satraukušies par iespējamo akcīzes nodokļa kompensācijas samazināšanu. Pēc Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra aprēķiniem, tas nozīmēs izmaksu palielinājumu līdz pat 23 latiem par hektāru. Tajā pašā laikā valdība vilcinās ieviest marķēto degvielu lauksaimniecības tehnikai, kas ļautu degvielu ražošanas vajadzībām nopirkt uzreiz bez akcīzes nodokļa. Citās valstīs, tajā skaitā kaimiņzemē Igaunijā, šāda sistēma pastāv jau gadu desmitiem. Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ir nesaprašanā, kāpēc Latvija nevēlas ieviest šādu modeli, jo tas atbrīvotu ierēdņus no sarežģītā administrēšanas procesa un kompensāciju izmaksas. Turklāt jau šobrīd iekrāsota degviela tiek izmantota apkurei.
Arī plānotais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums un jauna nodokļa ieviešana būtiski ietekmēs visas lauku saimniecības, īpaši tās, kuras pirkušas laukus ar pamestām mājām, kurās neviens nedzīvo un nedzīvos. Salīdzināšanai – Vācijā zemes nodoklis par lauksaimniecības zemi ir vien 0,1 procents.
Zemnieki uzskata, ka valdības iecerētās reformas vēl vairāk pasliktinātu mūsu valsts ražotāju konkurētspēju brīdī, kad tieši pārtikas ražošana kļuvusi par vienu no valsts ekonomikas spēcīgākajām nozarēm, uz kuru tiek liktas lielas cerības par valsts izvešanu no ekonomiskās krīzes.
Zemnieku saeima aicina valdību ieviest marķēto dīzeļdegvielu no 2010. gada 1. janvāra lauksaimniecības ražošanai, samazināt PVN pārtikas precēm, tādējādi nodrošinot iedzīvotājus ar pārtiku ierobežotas pirktspējas apstākļos, nekavējoties mazināt birokrātiju un veikt strukturālas izmaiņas valsts pārvaldē, kā arī nepalielināt nodokļu slogu ražošanas nozarēm.
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
