Nākotnē darba var trūkt ekonomistiem, finansistiem un analītiķiem

Nākotnē samazināsies pieprasījums pēc ekonomistiem, finansistiem un analītiķiem, kā arī sagaidāms darbaspēka piedāvājuma samazinājums jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums valdībai.

Speciālisti paredz, ka darbaspēka piedāvājums samazināsies augstākās izglītības profesijās, kas izskaidrojams ar to, ka būs mazāk personu, kas ieguvuši augstāko izglītību. Darba iespējas samazināsies arī ar vidējo profesionālo, vidējo vispārējo izglītību, kā arī pamatizglītību.

Ziņojumā norādīts, ka bez darba var palikt daudzi cilvēki ar augstāko izglītību. Palielinās darbaspēka piedāvājums, taču tas rada darba vietu trūkumu.

Speciālisti norāda, ka, salīdzinot ar 2009.gadu, darbaspēka pieaugums 2015.gadā augstākajā izglītībā sagaidāms humanitāro un sociālo zinātņu profesiju grupā, kas var pieaugt par 23%. Joprojām ir liels studējošo skaits tādās jomās kā sociālās un tiesību zinātnes, kas nākotnē papildinās darba tirgu.

Prognozē, ka 2015.gadā darbaspēka piedāvājums pieaugs par 15% datorzinību speciālistu profesijās, salīdzinot ar 2009.gadu.

Sagaidāms arī straujāks darbaspēka pieaugums inženieru un arhitektu profesijās.

Tomēr speciālisti prognozē, ka kopumā augstākās izglītības profesijās paredzams darbaspēka samazinājums. Viņi prognozē, ka nākotnē mazāk darbu sola ekonomistiem, finansistiem un analītiķiem, kuru darbaspēks samazināsies par 10-11%. Šāda prognoze skaidrojama ar mazāku studējošo skaitu attiecīgajās studiju programmās, reaģējot uz pieprasījuma kritumu darba tirgū.

Vidējās kvalifikācijas profesijās darbaspēku pieaugumu par 6-8% var sagaidīt komerciālo un individuālo pakalpojumu sniedzēju profesiju grupā. Audzēkņu skaits attiecīgajās mācību programmās ir palielinājies. Taču pārējās vidējās kvalifikācijas profesijās prognozēts darbaspēka samazinājums.

Speciālisti norāda, ka nozīmīgs darbaspēka piedāvājums samazināsies lauksaimniecības darbinieku, būvniecības speciālistu, kā arī mašīnu, iekārtu operatoru un mehāniķu profesijās. Tas izskaidrojams ar nelielu audzēkņu skaitu sagatavošanu attiecīgajās mācību programmās.

Speciālisti ir izteikuši prognozes, ka 2015.gadā lielākais darbaspēka pieprasījums samazināsies pēc medicīniskā personāla, kur nodarbināto skaits, salīdzinot ar 2009.gadu, samazināsies par 23% jeb gandrīz 4 tūkstošiem strādājošo.

Kritums būs vērojams arī mākslas, kultūras, atpūtas darbinieku, aprūpes darbinieku un apsardzes darbinieku profesijās.

2015.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, liels darbaspēka pieprasījums būs mašīnu, iekārtu operatoru un mehāniķu profesijās. Pieaugums tiek prognozēts par 8,8% jeb vairāk kā 12 tūkstošiem strādājošajiem.

Savukārt augsts darbaspēka pieprasījums tiek prognozēts arī lauksaimniecības darbinieku profesijā, kurā strādājošo skaits pieaugs par 7%, kā arī komerciālo un individuālo pakalpojumu sniedzēju un būvniecības profesiju grupās par 6 un 2,8 procentiem.

Speciālisti prognozē, ka, samazinoties jauniešu iespējām atrast darbu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, viņi vairāk uzmanības veltīs izglītībai Latvijā vai ārpus tās.

Savukārt ekonomikas lejupslīde vairāk skar iedzīvotājus vecumā no 65 līdz 74 gadiem, tāpēc pastāv iespēja, ka viņi nemeklēs darbu un dosies pensijā.

Darba tirgus prognozes līdz 2015.gadam ir balstītas uz „Eurostat” demogrāfijas prognozēm „EUROPOP2008”. Saskaņā ar šīm prognozēm Latvijas iedzīvotāju kopskaits 2015.gadā samazināsies līdz 2203 tūkstošiem cilvēku, bet iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā no 15 līdz 74 gadiem līdz 1692 tūkstošiem cilvēku.

Autors: www.apollo.lv