Administratoru asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds uzskata, ka ir nepieļaujami veikt grozījumus Komerclikumā, nosakot, ka fiziskas personas sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs dibināt ar statūtkapitālu viens lats.

Jau šobrīd, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ir iespējams uzsākt saimniecisko darbību, maksājot minimālu maksu vai pat nemaksājot nevienu latu. Piemēram, fiziska persona var reģistrēties kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Tādejādi cilvēkiem, kuriem nav pietiekami līdzekļu, ir iespēja izjust uzņēmējdarbības “garšu”. Jau vēlāk, uzkrājot pieredzi, šie cilvēki var reģistrēt SIA.

Faktiski, dibinot viena lata uzņēmumus, tiks radīti ideāli apstākļi negodprātīgiem uzņēmējiem legāli un “bez sāpēm” izvairīties no nevēlamiem kreditoriem. Esmu pārliecināts, ka līdz ar šīm izmaiņām, tiks degradēta SIA nozīme kopumā.

Jau pēc neilga laika valstij šis lēmums nāks atpakaļ ar bumeranga efektu, jo kādam būs jāapmaksā tie zaudējumi, kas radīsies uzņēmēju dēļ, kuri saražos šādus SIA, un neveiksmīga biznesa gadījumā pagriezīs muguru visiem kreditoriem un problēmām! Šos “tukšos” uzņēmumus kādam vajadzēs administrēt un kādam vajadzēs apmaksāt to radītos zaudējumus! Jāpiebilst, ka Uzņēmumu reģistrs, tieši finansējuma trūkuma dēļ, vēl joprojām nav atrisinājis problēmu ar “uzņēmējiem”, kuri līdz pat šodienai nav pārreģistrējuši savus uzņēmumus komercreģistrā. Nav pārreģistrējuši, jo nav līdzekļu!

Piekrītu audita kompānijas “Ernst&Young Baltic” pārstāvja Andra Lauciņa teiktajam, ka Latvijā nepietrūkst uzņēmumu pēc skaita. Mums pietrūkst uzņēmumu, kam ir vismaz minimāla “kritiskā masa”, lai veiktu uzņēmuma funkcijas – ieguldītu attīstībā, tirdzniecībā, produktu attīstībā vai izpētē. Tāpēc man rodas jautājums, – vai šiem jaunizveidotajiem 1 lata uzņēmumiem būs šī “ kritiskā masa”?

Šobrīd, iemaksājot uzņēmuma statūtkapitālā 2000 LVL (starp citu, arī tagad šo maksājumu var veikt pa daļām!), uzņēmējs savā ziņā pierāda, ka nebaidās riskēt un ir gatavs savā jaunizveidotajā uzņēmumā veidot “kritisko masu”, ieguldot tajā līdzekļus.

Protams, arī 2000 latu statūtkapitāls “nav nauda” gadījumos, ja uzņēmumam ir nopietnas problēmas ar maksātspēju. Tai pat laikā šī nauda ir neliela, bet garantija sadarbības partneriem.

Man, kā maksātnespējas procesu administratoram, ikdienā ir iespēja visā krāšņumā redzēt, cik dārgi valstij un, galvenokārt, citām komercsabiedrībām izmaksā nemākulīgu uzņēmēju veikta komercdarbība. Diemžēl tā veido tā saukto domino efektu pret gudriem, apķērīgiem un izveicīgiem uzņēmējiem, paraujot līdzī arī tos maksāšanas problēmu virpulī.

Ir absurda situācija, ka valsts vēlas gandrīz visus Latvijas iedzīvotājus padarīt par uzņēmējiem. Nav un nevar būt visi uzņēmēji! Jo uzņēmējdarbība, pirmkārt, ir spēja riskēt un māka uzņemties atbildību!

Avots: BNA Latvia